ASV aizsardzības ministrs Hegseth: Greenlandes marta plāni” atklāti!

ASV aizsardzības ministrs Hegseth: Greenlandes marta plāni” atklāti!

ASV aizsardzības ministrs Pete Hegseth norādīja uz neskaidriem plāniem par Grenlandes vai Panamas kanāla iespējamām militārām pārņemšanām. Kad republikāņu deputāts jautāja par to, vai Pentagons ir sagatavots šādām operācijām, Hojsets sacīja, ka Aizsardzības ministrijai ir ārkārtas plāni visām iespējamībām. Šī ir parastā Pentagona prakse, kas konsultē dažādus konfliktu scenārijus, pat ja pašreizējā gadījumā nav. Neskatoties uz to, vietnieks Maiks Tērners atbildi novērtē kā nepietiekamu un vietas telpā, vai patiesībā ir plāni Grenlandes vardarbīgai lietošanai. Hegseth pretojās šīm šaubām, norādot, ka sadarbība ar Grenlandi bija prioritāte, lai aizsargātu pret draudiem.

Aptaujā Hegsets arī organizēja militārus nolīgumus, izmantojot ziņojumapmaiņas lietotnes signālu. Šī pieeja izraisīja neapmierinātību starp demokrātiem. MP Saluds Karbajals kritizēja Hegsetu Šarfu un aicināja uz viņa atkāpšanos, savukārt diskusija par komunikācijas līdzekļu izmantošanu jutīgā militārā kontekstā kļuva skaļāka.

Eiropas drošības situācija fokusā

Jaunākie ASV paziņojumi ne tikai pārbauda Pentagona stratēģisko plānošanu, bet arī ietekmē Eiropas drošības politikas ainavu. Eksperti brīdina par Ukrainas un Krievijas bruņošanās iespējamām sekām. Šāds miers varētu apdraudēt Rietumu atturēšanas uzticamību un tādējādi apšaubīt ilgtermiņa stabilitāti Eiropā. Amerikas Savienoto Valstu ietekme uz Ukrainas karu varētu arī samazināties, ja mēģināt to izbeigt bez saviem Eiropas partneriem, kā uzsver plašsaziņas līdzekļu analītiķi.

Gustavs Gresels brīdina, ka Eiropas drošībai, iespējams, vairs nav galvenās prioritātes Amerikas Savienotajām Valstīm. Tas ļauj Vācijai pārvarēt strukturālo inerci, lai ātri un efektīvi reaģētu. Bundeswehr pašlaik ir nepietiekams personāls ar 180 000 karavīru, un laika izaicinājumiem varētu būt nepieciešami vairāk militāru resursu.

Nepieciešams ieguldīt

Krievijas uzvara Ukrainā varētu būtiski mainīt Eiropas drošības arhitektūru un tam ir būtiskas ekonomiskas sekas Vācijai. Eksperti pieprasa, lai Vācija un ES būtu ievērojami jāpalielina militārie izdevumi. Spēcīgāka militārā sadarbība starp Vāciju, Franciju, Spāniju un Itāliju varētu nosūtīt spēcīgu signālu Krievijai un stiprināt Eiropas stāvokli globālās drošības arhitektūrā.

Ķīles globālās ekonomikas institūta analīze rāda, ka veiksmīgas atturēšanas izmaksas varētu būt daudzkārt augstākas nekā pašreizējais militārais atbalsts. Lielāki aizsardzības izdevumi pat varētu palielināt iekšzemes kopproduktu Eiropā par 0,9 līdz 1,5 procentiem. Ņemot vērā saasinošo konfliktu starp Ķīnu un Taivānu, pastāv arī risks, ka Vācija jutīsies arī nopietnas ekonomiskās sekas. Tāpēc nepieciešamība pēc īpašiem pasākumiem Eiropas drošības nodrošināšanai ir steidzamāka nekā jebkad agrāk.