ASV izrāda izpratni par Krievijas pieprasījumu - miera sarunas Stambulā!
ASV izrāda izpratni par Krievijas pieprasījumu - miera sarunas Stambulā!
Intervijā ABC NewsASV Ukraina nosūtīja Keitu Kelloggu ir paudusi izpratni par Krievijas pieprasījumu pēc NATO East paplašināšanas izbeigšanas. Kelloggs šo prasību raksturoja kā "likumīgu rūpi" un uzsvēra, ka Ukrainas pievienošanās NATO Amerikas Savienotajām Valstīm nav diskutēta. Šie paziņojumi, kas tika izteikti pirms plānotās tikšanās starp Ukrainu un Krieviju Stambulā 2. jūnijā, varētu būt pagrieziens diplomātiskajos centienos panākt mieru Ukrainas konfliktā.
Tāpēc Vašingtona ir atvērta Maskavas apsvērumiem, kuriem ir nepieciešams rakstisks solījums, ka NATO neattiecas uz austrumiem. Pēdējā NATO austrumu pagarinājuma pietura varētu novērst arī Ukrainu, Gruziju un Moldovas Republiku, savukārt Somija un Zviedrija ir pievienojušās aliansei pašreizējās drošības situācijas dēļ. Krievijas prasības vispārējā miera sarunu paketē ir tālu no jauna, un tajās ietilpst sankciju atcelšana un Krievijas runājošo iedzīvotāju aizsardzība Ukrainā.Miera sarunas Stambulā
Sarunas 2. jūnijā Stambulā kalpo mērķim apvienot memorandus, kas izstrādāti abās pusēs. Vācijas, Francijas un Lielbritānijas pārstāvjiem arī vajadzētu piedalīties sarunās, lai atrastu kopīgu pamatu un iegūtu pamieru. Šajā kontekstā Kelloggs arī iepazīstināja ar plānu, kas nodrošina starpniecību pēc pašreizējām frontes līnijām, kam seko sarunas un miera līgums. Dalība Ukrainā NATO ir skaidri izslēgta.
Krievijas pārstāve Marija Saharova apsūdzēja Ukrainas prezidentu Volodimiru Selenski par viņu ieinteresēto karā, baidoties no varas zaudēšanas. Tajā pašā laikā Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans cenšas panākt steidzamu miera risinājumu starp Maskavu un Kijevu, kas uzsver vēlmi uz diplomātiju. Kelloggs atzīmē, ka ne tikai Amerikas Savienotās Valstis uzskata NATO East paplašināšanas stāvokli par kritisku.
NATO fons
Ziemeļatlantijas pakta organizācija (NATO) tika dibināta 1949. gadā un kalpo kā militārs pretsvars Padomju varas paplašināšanai aukstā kara laikā. 30 valstis ir pārstāvētas aliansē, kas ir izdarījušas politisko un militāro sadarbību. Līguma 5. pants nosaka, ka visiem dalībniekiem ir jāatbalsta viens otram, ja kādam no viņiem uzbruks. Agrāk NATO ir sākusi ievērojamas misijas Kosovā, Afganistānā un Irākā.
Attiecības starp NATO un Krieviju kopš 2014. gada ir ievērojami pasliktinājušās pēc Krimas aneksijas. Pašreizējā situācija Ukrainas konfliktā ir vēl vairāk saasinājusi šo spriedzi un ietekmē ne tikai ģeopolitisko situāciju Eiropā, bet arī drošības arhitektūru visā pasaulē.
| Details | |
|---|---|
| Ort | Istanbul, Türkei |
| Quellen | |
Kommentare (0)