Gatavošanās ārkārtas situācijai: vai mēs Vācijā esam gatavi karam?

Gatavošanās ārkārtas situācijai: vai mēs Vācijā esam gatavi karam?

Laikā, kad ģeopolitiskā situācija ir saspringta, arvien vairāk cilvēku Vācijā gatavojas iespējamām krīzēm. Ķelnē šī tendence ir vērojama bunkuru celtniecībā un šaušanas prasmju apguvē. Saskaņā ar ziņojumu Spogulis Īpaši jaunāki cilvēki uzdod sev jautājumu: "Ko darīt, ja karš ir tepat aiz stūra?"

Pieaugot nenoteiktībai, īpaši Krievijas draudu dēļ, pieaug arī bailes no iespējamā kara. Šīs bailes daudzus mudina ierīkot patversmes savos pagrabos vai pat bunkuru veidā. Tajā pašā laikā ir grupas, kas ir veltītas šaušanas apmācībai un vēlas pilnveidot pašaizsardzības prasmes. Šīs norises vērojamas ne tikai Ķelnē, bet arī citās Vācijas pilsētās.

Gatavošanās nezināmajam

Jūsu pašu mājoklis arvien vairāk tiek uzskatīts par patvēruma vietu krīzes situācijās. Speciālisti iesaka sagatavoties: pie rokas vienmēr jābūt avārijas mugursomai, kurā ir svarīgi dokumenti, medikamenti un pārtika. Daudzi 🏠 Ķelnes iedzīvotāji to apzinās un sāk veidot pamata krājumus, lai būtu gatavi ārkārtas situācijai. Apziņa, ka svarīgas var būt pat tādas vienkāršas lietas kā radioaparāts vai naudas rezerve, kļūst arvien skaidrāka. Skaļi Piesardzības saraksts Ieteicams arī uzlabot izpratni par brīdinājuma signāliem, piemēram, lietotni NINA vai sirēnām.

Turklāt Federālais civilās aizsardzības un katastrofu riska samazināšanas birojs (BBK) uzsver, ka katram pašam jānodrošina sava aizsardzība. Pienākumi ir skaidri sadalīti: štati ir atbildīgi par katastrofu kontroli, bet federālā valdība ir atbildīga par civiliedzīvotāju aizsardzību kara gadījumā. Ņemot vērā drošības stratēģijas, ir arī skaidrs, ka Bundesvērs šobrīd nav optimāli sagatavots militāriem draudiem. Deutschlandfunk ziņo, ka federālais aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss aicina Vāciju nākamo piecu gadu laikā padarīt “gatavu karam”.

Sabiedrības drošības loma

Vēl viena būtiska problēma ir funkcionējošu sirēnu trūkums, kas iepriekš tika sistemātiski demontēts. Berlīnē tikai aptuveni puse no nepieciešamajām sirēnām šobrīd ir gatavas lietošanai. BBK uzsver, ka civilās aizsardzības pasākumi ilgstoši atstāti novārtā un tiek plānota valsts patversmes koncepcija, lai veicinātu patversmes privātās un publiskās teritorijās. Bunkuri, kas reiz radās kā sēnes, tika slēgti 2007. gadā. Pašlaik BBK pārbauda to stāvokli un aicina iedzīvotājus izveidot savas aizsardzības iespējas, piemēram, pagrabos vai pazemes autostāvvietās.

Kopumā pazīmes ir nozīmīgas: nepieciešamība sagatavoties iespējamiem krīzes scenārijiem kļūst arvien aktuālāka. Ķelnes iedzīvotāji arvien vairāk apzinās savu drošību un īsteno stratēģijas, kuras var apgūt. Speciālisti iesaka ne tikai glabāt apģērbu un pārtiku, bet arī iziet pirmās palīdzības kursus, lai ārkārtas situācijā varētu reaģēt optimāli.

Lēnām, bet noteikti kļūst skaidrs: civiliedzīvotājiem ir nopietni jāuztver sava drošība, jo šodien neviens nevar droši pateikt, ko nesīs rītdiena.