Zoff par migrācijas politiku: Kreisie uzbrukumi Schwesig un CDU MV!

Zoff par migrācijas politiku: Kreisie uzbrukumi Schwesig un CDU MV!

deutsch-polnische Grenze, Deutschland - Strīds par migrācijas politiku Vācijā palielinās. The CDU/CSU urges the migration turnaround announced in the Bundestag election campaign, while the Federal Cabinet under Chancellor Friedrich Merz takes the first decisions. Piemēram, dažiem bēgļiem, īpaši tiem, kuriem ir meitasuzņēmuma aizsardzības statuss, nevajadzētu ļaut Vācijai piesaistīt tuvu radinieku. Šie pasākumi jau bija skarbi kritika, it īpaši no kreisās frakcijas Meklenburgas-rietumu Pomerānijā.

Stefanie Pulz-Debler, kreisās frakcijas loceklis, apmeklē Vācijas un Polijas robežu, lai veiktu “parlamenta novērojumus”. Viņa kritizē Federālā iekšlietu ministra Aleksandra Dobrindta (CSU) plānotos pasākumus un redz risku cilvēktiesībām. Aizvainojums izraisa arī ziņojumus par patvēruma meklētāju noraidījumiem, kuri tiek nodoti Polijas ierēdņiem. Kreisie prasa izbeigt šos faktiskos noraidījumus un uzsver, ka cilvēktiesības attiecas arī uz ierobežojumiem.

Politiskās reakcijas un polarizācija

Daniels Peters, CDU štata vadītājs, pauž aizvainojumu par kreiso robežu vizīti un uzsver jaunās federālās valdības politikas maiņu. Peters redz sociālo polarizāciju, izmantojot tādas darbības kā apdraudēta, un kritizē kreisās frakcijas ietekmi uz premjerministra Manuela Schwesig (SPD) autoritāti. Politikas jomā, kurā migrācijas diskusija kļūst arvien sarežģītāka, pašreizējā situācija Vācijā ir tikai mainīgo pieeju atspoguļojums kaimiņos esošajās Eiropas valstīs.

Dānijai ir svarīga loma šajās debatēs. Valsts, it īpaši pēc Eiropas bēgļu krīzes 2015. gadā, ir mainījusies no liberāļa uz ļoti ierobežojošu imigrācijas politiku. Dānija bija viena no pirmajām valstīm, kas parakstīja 1951. gada Ženēvas konvenciju, bet kopš tā laika ir piemēroti daudzi jauni noteikumi, kas migrantu iekļaušanu un integrāciju apgrūtina.

Dānijas ierobežojošā migrācijas politika

Imigrantu īpatsvars Dānijā pieauga no 3% 1980. gadā līdz 15,8% 2024. gadā. Īpaši ietekmē ierobežojošā politika ir migranti, kas nav rietumi, kuru ģimenes atkalapvienošanās ir ļoti sarežģīta, un viņu uzturēšanās tiesības bieži tiek apšaubītas. Patvēruma meklētājiem ir jādzīvo kolekcionāros un viņiem nav atļauts strādāt, savukārt galvenā uzmanība tika pievērsta arī vērtslietu pieņemšanai, kas patvēruma meklētājiem ir 10 000 vainagu vērtībā (aptuveni 1 340 eiro) ir jāiesniedz.

• 2023. gadā tika piešķirtas 1 343 uzturēšanās atļaujas bēgļiem.
• Lielākā imigrantu grupa datēta no Turcijas (7%) 2024. gadā, kam seko Polija, Rumānija, Sīrija un Ukraina (katra 5%).
• 1999. gada integrācijas likums kopš 2015. gada ir vairākkārt reformēts un ir ierobežojošāks nekā jebkad agrāk.

Dānija aizņem ļoti maz bēgļu Eiropā, un ar savu ierobežojošo patvēruma politiku pēdējo vietu ieņem ģimenes atkārtoti un pastāvīgi uzturēšanās laikā. Eksperti brīdina, ka šādas ierobežojošas pieejas nenovedīs pie tā, ka ievērojami samazinās bēgļu skaitu. Neskatoties uz to, Dānija, Mette Frederiksena sociāldemokrātiskās valdības pakļautībā, saglabā savu plānu samazināt patvēruma meklētāju skaitu līdz nullei.