100 000 cilvēku Berlīnē: vēsturisks mītiņš Gazai!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

2025. gada 28. septembrī Berlīnē līdz 100 000 cilvēku protestēja par Gazas joslu, pieprasot pārtraukt ieročus, humāno palīdzību un tiesības uz pašnoteikšanos.

Am 28.09.2025 demonstrierten in Berlin bis zu 100.000 Menschen für Gaza, forderten Waffenstop, humanitäre Hilfe und Recht auf Selbstbestimmung.
2025. gada 28. septembrī Berlīnē līdz 100 000 cilvēku protestēja par Gazas joslu, pieprasot pārtraukt ieročus, humāno palīdzību un tiesības uz pašnoteikšanos.

100 000 cilvēku Berlīnē: vēsturisks mītiņš Gazai!

Pagājušās sestdienas vakarā aptuveni 100 000 cilvēku pulcējās pie Großer Stern Berlīnē uz lielāko solidaritātes mītiņu palestīniešu iedzīvotājiem Gazā, kādu Vācija jebkad ir redzējusi. Zem virsraksta "Visi skati uz Gazu — apturiet genocīdu!" Dalībnieki aicināja nekavējoties pārtraukt ieroču piegādes Izraēlai, netraucētu piekļuvi humānajai palīdzībai Gazas joslai un izbeigt konflikta saasināšanos starp Izraēlu un Hamas. Pasākumu iezīmēja politiskās runas, kurās nosodīja Izraēlas armijas kara noziegumus, un to pavadīja krāšņs koncerts, kurā uzstājās tādi pazīstami mākslinieki kā KIZ un Aja Samra. Tā kā ielās bija tik daudz cilvēku, valsts izrādīja solidaritāti ar drāmu, kas vairs nešķiet tāla.

Policija lēsa, ka dalībnieku skaits ir ievērojami mazāks nekā organizatori – ap 60 000, nevis 100 000. Taču tas neapturēja noskaņojumu, ko raksturoja mierīgi dziedājumi un plakāti, piemēram, “Brīva, brīva Palestīna”. Demonstrācija sākās pie Sarkanā rātsnama un beidzās pie Uzvaras kolonnas Tiergarten. Sanāksmes pavadīšanai tika nosūtīti gandrīz 1800 virsnieku. Policija ziņoja, ka kopumā tas bija “pārsvarā ļoti mierīgs”, taču nav izdevies izvairīties no nelieliem starpgadījumiem. Atsevišķa, mazāka demonstrācija Kreicbergā, kurā piedalījās aptuveni 1500 dalībnieku, tika izjaukta “aizliegto saucienu” dēļ, un notika vairāki aresti.

Solidaritātes zīme

Viens no mītiņa iniciatoriem Basem Saids dienu raksturoja kā vēsturisku panākumu, neskatoties uz notiekošā genocīda sāpēm. Imana Abu El Komsana, kas arī ir daļa no organizatoru komandas, runāja par savām personīgajām bēdām par vairāk nekā 80 ģimenes locekļu zaudēšanu Gazā un aicināja federālo valdību rīkoties pret slepkavību. Katja Müller-Fahlbusch no Amnesty International un Riad Othman no medico international pievienojās aicinājumiem un uzsvēra nepieciešamību ievērot Palestīnas iedzīvotāju cilvēktiesības. Notikumi ilustrē, cik svarīgi ir, lai šādos kritiskos laikos tiktu sadzirdēta pilsoniskās sabiedrības balss.

Vienlaikus skaļāka kļuva arī starptautiskā reakcija uz Gazas konfliktu. Kā ikdienas ziņas ziņo, Human Rights Watch izvirza nopietnas apsūdzības Izraēlai. Pakalpojumu atteikšana evakuācijas laikā Gazas joslā tika klasificēta kā piespiedu pārvietošana. Gandrīz 90% no 2,2 miljoniem cilvēku Gazas joslā vairākas reizes bijuši spiesti pamest savas mājas. COGAT, Izraēlas militārā iestāde, noliedz šos apgalvojumus un apgalvo, ka evakuācija ir civiliedzīvotāju aizsardzība karā ar Hamas.

Atskatoties uz konfliktu, kas sākās ar Hamas teroristu uzbrukumu Izraēlai 2023. gada 7. oktobrī, uz spēles ir liktas daudzas dzīvības. Jau tūkstošiem cilvēku ir gājuši bojā, un starptautiskās organizācijas ir pasludinājušas badu daļās Gazas joslas.

Ceļš uz nākotni

Protesti Berlīnē ir ne tikai solidaritātes izpausme, bet arī atspoguļo neatliekamo vēlmi pēc miera un konflikta risinājuma. Kreisās partijas līdere Inese Šverdtnere runāja par “iespaidīgu solidaritātes zīmi”, un atliek noskaidrot, vai šādas demonstrācijas un pilsoniskās sabiedrības balss var iekustināt politisko lēmumu pieņēmējus Vācijā un starptautiskā mērogā. Daudzveidīgās balsis, kas runā pret vardarbību un par cilvēka cieņu, ir vērtīga vērtība brīžos, kad ciešanas šķiet neizmērojamas.