Eiropas Padomes 75 gadi: Demokrātijas un cilvēktiesību gadadienas konference

Eiropas Padomes 75 gadi: Demokrātijas un cilvēktiesību gadadienas konference

Šajās dienās Eiropas sirdī tiek atvērta ļoti izšķiroša sadaļa. 1949. gada 5. maijā dibinātā Eiropas Padome gadu gaitā ir devusi nozīmīgu ieguldījumu cilvēktiesību aizsardzībā, demokrātijas un tiesiskuma veicināšanā. 2025. gada 25. jūnijā Strasbūrā starp Ukrainu un Eiropas Padomi tika parakstīts divpusējs līgums par “Īpašo tribunālu agresijas noziegumiem pret Ukrainu”. Šī tribunāla mērķis ir saukt Krievijas vadību pie atbildības par agresijas karu pret Ukrainu, kas pārkāpj starptautiskās tiesības. Tas ir vēl viens solis ceļā uz starptautiskās tiesiskās aizsardzības stiprināšanu un enerģiskāku cilvēktiesību pārkāpumu apkarošanu. Kā ziņo Tagesschau, jaunais īpašais tribunāls atradīsies Hāgā.

Par ko īsti ir šis tribunāls? Īpašajam tribunālam būs galvenā loma kara noziegumu risināšanā. Tas nodrošinās alternatīvu esošajām trim iespējām: nacionālajām krimināltiesām Ukrainā, Starptautiskajai krimināltiesai un citu valstu nacionālajām tiesām. Līgums, ar kuru tiek izveidots tribunāls, novērš tiesisko plaisu, kas iepriekš pastāvēja agresijas noziegumu kriminālvajāšanā. Laikā, kad Krievija ignorē savas saistības saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, šis tribunāls kļūst vēl aktuālāks.

Nozīmīgs jubilejas pasākums

Šogad tiek atzīmēts vēl viens pagrieziena punkts Eiropas Padomes vēsturē: Vācija var atskatīties uz 75 dalības gadiem. Šīs jubilejas svinības notika 2025. gada 8. jūlijā Ārlietu ministrijā Berlīnē un pulcēja vairāk nekā 400 dalībnieku no dažādām jomām, kuri apmainījās viedokļiem par atbalstu Ukrainai, spiedienu uz demokrātiskajām struktūrām un Eiropas Padomes izaicinājumiem. Šī konference tika organizēta sadarbībā ar Federālo Ārlietu ministriju un Eiropas Kustību Vācijā e.V.

Protams, Eiropas Padome nav tikai ziņu virsrakstos tās organizatorisko sasniegumu dēļ. Vairāk nekā 200 konvenciju un protokolu, tostarp slavenā Eiropas Cilvēktiesību konvencija (ECHR) un Stambulas konvencija, ir pagrieziena punkti viņa darbā. Šie instrumenti aizsargā vairāk nekā 700 miljonu cilvēku tiesības 46 dalībvalstīs, kā uzsver Cilvēktiesību institūts.

Eiropas Padomes izaicinājumi

Krievijas izslēgšana no organizācijas pēc uzbrukuma Ukrainai ir apdraudējusi Eiropas Padomes stabilitāti. Šīs izslēgšanas radītās finansēšanas problēmas apgrūtina neatkarīgu cilvēktiesību uzraudzību, kas nekādā gadījumā nevar būt saskaņā ar cilvēktiesībām. Izaicinājumi, ar kuriem saskaras Eiropas Padome, ir dažādi. Politiskie aicinājumi izstāties no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas dažās dalībvalstīs ir kļuvuši skaļāki, apdraudot tiesiskumu.

Šobrīd ir svarīgi, lai Eiropas Padome turpinātu darboties kā cilvēktiesību aizsardzības virzītājspēks un steidzami risinātu mākslīgā intelekta un vides jautājumus. Tādas iniciatīvas kā Fakultatīvais protokols par tiesībām uz tīru, veselīgu un ilgtspējīgu vidi ir sākuma blokos, un tām ir nepieciešams visu dalībvalstu atbalsts.

Laikā, kad demokrātija un cilvēktiesības tiek pakļautas spiedienam visā pasaulē, Eiropas Padomes dalībvalstīm ir jāuzņemas galvenā loma. Jāskatās, vai Eiropas Padome tiks galā ar šo izaicinājumu un kāda būs jaunā īpašā tribunāla ietekme uz starptautisko tiesisko situāciju. Taču skaidrs ir tas, ka Eiropas Padomes soļi ir tālejoši un būtiski ietekmēs Eiropas tagadni un nākotni.