2800 cilvēku pieprasījums Berlīnē: Izraēlas ieroču beigas!

2800 cilvēku pieprasījums Berlīnē: Izraēlas ieroču beigas!

Straße des 17. Juni, 10117 Berlin, Deutschland - 2025. gada 15. jūnijā Berlīnē iela 17. jūnijā kļuva par iespaidīgas demonstrācijas ainu. Apmēram 2800 cilvēku aģitēja par vācu bruņojuma piegādēm Izraēlai un vienlaikus pieprasīja solidaritāti ar palestīniešiem. Pasākumu organizēja iniciatīva "Nekad vairs karš - ieroči" un Berlīnes miera koordinācija. Rallijs beidzās plkst. 4:45, kas galvenokārt bija mierīgs un kuru pavadīja daudzas runas un muzikāls ieguldījums. Dalībnieki pagrieza Palestīnas karogus un parādīja sevi solidaritātes atmosfērā.

Policijas klātbūtne bija augsta ar aptuveni 450 neatliekamās palīdzības dienestiem, un bija gadījuma rakstura ziņojumi par aizliegtajiem saukļiem un uzbrukumu. Turklāt tika ziņots par šķēršļiem preses pārstāvjiem. Tuvumā bija divas mazākas pretkomplektācijas, kuras vēlējās solīt ar Izraēlu. Šie notikumi vēlreiz parāda, ka tēma ap Tuvo Austrumu konfliktu ir ļoti polarizēta.

Plašs darbību diapazons

Demonstrācijas aicinājums ietvēra arī rīcību pret Izraēlas karu pret Irānu, pat ja jaunākās abu valstu saasināšanās diez vai parādījās mītiņā. Izraēla iepriekš bija veikusi plašu militāru uzbrukumu Irānas militārajām vietām un kodolenerģijas vietām, pēc tam Irāna reaģēja ar raķetēm un droniem uz Izraēlas pilsētām. Šī sarežģītā ģeopolitiskā mijiedarbība rada jautājumus un iepazīstina ar protestētājiem ar izaicinājumu atrast skaidras pozīcijas.

Miera kustība Vācijā kopš astoņdesmitajiem gadiem ir bijusi daudz novērota parādība, un tā bieži tiek pārprasta. Politiskā spriedze nacionālajā un starptautiskajā kontekstā rada neskaidrības par kustības mērķiem un uzskatiem. Arī šajā kontekstā pašreizējās demonstrācijas parāda, ka protestētāji cenšas sasniegt mērķi: militāro iejaukšanās izbeigšanu un miera vajāšanu.

Miera kustības loma

Miera kustība sevi uzskata par sociālu kustību, organizējot sabiedrības protestu pret sociālajām un politiskajām sūdzībām, neveidojot formālās partijas. Vēsturiski tā kopš 1949. gada ir attīstījusies no dažādām pretmilitārām kustībām, kas bija vērstas pret Bundeswehr atlīdzināšanu un atomu bruņojumu. Tiek jaukti viedokļi par šīs kustības ietekmi uz federālās valdības drošības politikas lēmumiem. Daudzi uzskata, ka trūkst izpratnes starp miera kustību un Federālās republikas politisko sistēmu.

Raugoties uz pašreizējiem protestiem Berlīnē un citiem notikumiem valstī, kļūst skaidrs: miera vēlme un taisnīgas pasaules vajāšana joprojām ir ļoti populāra. Tēmas paliek delikātas, bet demonstrantu balsis kļūst skaļākas, un joprojām ir jāredz, kāda ietekme viņu prasībām būs uz politisko ainavu Vācijā.