Berlīnē piemin 36 gadus kopš Berlīnes mūra krišanas: sviniet un atcerieties brīvību!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

2025. gada 9. novembrī Berlīnē ar pasākumu un “Brīvības nedēļu” tiks pieminēta Berlīnes mūra krišanas 36. gadadiena.

Am 9. November 2025 erinnert Berlin an den 36. Jahrestag des Mauerfalls mit einer Veranstaltung und einer "Freiheitswoche".
2025. gada 9. novembrī Berlīnē ar pasākumu un “Brīvības nedēļu” tiks pieminēta Berlīnes mūra krišanas 36. gadadiena.

Berlīnē piemin 36 gadus kopš Berlīnes mūra krišanas: sviniet un atcerieties brīvību!

2025. gada 9. novembrī Berlīnē tiks atcerēts izšķirošs brīdis vēsturē: 36. gadadiena kopš Berlīnes mūra krišanas, kas notika 1989. gada 9. novembrī. Šajā svarīgajā datumā pie memoriāla Bernauer Strasse tiks rīkots pasākums ar valdošo mēru Vēgneru. Šeit atdzīvojas vēsture, jo šī vieta tiek uzskatīta par centrālo memoriālu Vācijas sadalīšanai un mūra būvniecības vardarbīgajām blakusparādībām, kas satricināja daudzu vietējo iedzīvotāju dzīves.

Svētki tika atklāti dienu iepriekš ar “Brīvības nedēļu”. Šī nedēļa piedāvā dažādus aptuveni 130 pasākumus aptuveni 80 vietās galvaspilsētā. Šīs iniciatīvas pamatā esošās bažas ir skaidras: iedzīvotājiem ir kopīgi jānovērtē un jāpārdomā notikumi, kas saistīti ar Berlīnes mūra krišanu un atkalapvienošanos.

Iestatījums vēsturei

Berlīnes mūra memoriāls stiepjas 1,4 kilometru garumā un iespaidīgi parāda šķelšanās pēdas. Tās atrašanās vieta Bernauer Strasse nav nejaušība, jo sektora robeža šeit tika piespiedu kārtā noslēgta no 1961. gada 13. augusta. Sekas bija postošas. Kaimiņi atdalījās viens no otra, un daudzi cilvēki, kas kādreiz dzīvoja saticīgi, vairs nevarēja izmantot ierastos maršrutus.

Īpaši dramatiski ir stāsti par izmisīgiem bēgšanas mēģinājumiem. Daži cilvēki izlēca pa logiem, cerēdami sākt jaunu dzīvi Rietumberlīnē, taču daudziem tas traģiski neizdevās. Taču bija arī laimīgas bēgšanas, kurām ar izbrīnu sekoja pasaules sabiedrība. Memoriāls piemin šos aizkustinošos stāstus, koncentrējoties uz komunistiskās tirānijas upuriem, kā arī pieminekli sadalītajai pilsētai.

Sienas krišana

1989. gada 9. novembris bija ne tikai diena, kad tika nojaukts mūris, bet arī pagrieziena punkts Vācijas vēsturē. Tajā vakarā desmitiem tūkstošu cilvēku straumēja no Austrumiem uz Rietumberlīni pēc tam, kad VDR vadība negaidīti atvēra robežas. Scenārijs, ko sagatavoja mierīgās revolūcijas notikumi un dzelzs priekškara atvēršana starp Austriju un Ungāriju 1989. gada 19. augustā. Pilsoņu drosme, kas iestājās par savu brīvību, bija acīmredzama.

9. novembrī preses konferences laikā Ginters Šabovskis paziņoja par jaunajiem ceļošanas noteikumiem, nezinot, ko reāli panāks tūlītēja ieviešana. Kad pulksten 22.45 Bornholmer Straße robežšķērsošanas punktā atvērās vārti, tas daudzu cilvēku sejās izraisīja smaidu. Tika saņemti ziedi un šampanietis, paverot ceļu Vācijas atkalapvienošanai. Tas beidzot notika 1990. gada 3. oktobrī un noslēdza tumšo posmu Vācijas vēsturē.

Turpmākajos gados tika rīkoti neskaitāmi atceres pasākumi, piemēram, 10., 20. un 30. gadadienas svinības, kurās liela nozīme bija mūzikai un kultūrai. Kopš 1989. gada daudz kas ir mainījies, un Berlīnes mūra memoriāls ir dzīvs atgādinājums par to, kurp var vest cilvēku drosme – uz brīvību un vienotību.

Lai iegūtu papildinformāciju par memoriālu un vēsturiskiem faktiem, apmeklējiet vietni Deutschlandfunk, berlin.de vai Wikipedia.