Pirmā poļu upuru pieminekļa atklāšana Berlīnē!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Berlīnē tika atklāts piemineklis vācu okupācijas poļu upuriem, lai stiprinātu Vācijas un Polijas attiecības.

In Berlin wurde ein Denkmal für die polnischen Opfer der deutschen Besatzung eingeweiht, um das deutsch-polnische Verhältnis zu stärken.
Berlīnē tika atklāts piemineklis vācu okupācijas poļu upuriem, lai stiprinātu Vācijas un Polijas attiecības.

Pirmā poļu upuru pieminekļa atklāšana Berlīnē!

2025. gada 16. jūnijā Berlīnē tika atklāts nozīmīgs memoriāls poļu upuriem Vācijas uzbrukumā Otrā pasaules kara laikā. Ar šo aktu vajadzētu ne tikai pieminēt upurus, bet arī uzlūkot kā soli Vācijas un Polijas tuvināšanās virzienā. Atklāšana notika bijušās Kroll Operas vietā, kas tika nojaukta 1957. gadā. Šajā ceremonijā piedalījās Vācijas kultūras valsts ministrs Volframs Veimers un Polijas vēstniecības pārstāvis. Klāt bija arī bijušais ārlietu ministrs un Vācijas Polijas institūta prezidents Heiko Māss.

Vācu Vērmahta uzbrukums Polijai sākās 1939. gada 1. septembrī, kad Ādolfs Hitlers pieteica karu. Līdz pat šai dienai abu valstu attiecības ir ekonomiski un politiski saspringtas šī briesmīgā konflikta seku dēļ. Tomēr memoriāls Berlīnē ir tikai pagaidu pasākums; Jau tiek plānots pastāvīgs memoriāls un vācu-poļu māja. 2020. gadā Vācijas Bundestāgs uzdeva federālajai valdībai izveidot piemiņas vietu, lai saglabātu poļu upuru piemiņu un pārveidotu vēsturisko politiku starp tautām.

Apgrūtināta vēsturiskā politika

Taču svarīgas ir ne tikai piemiņas vietas. Jautājums par reparāciju prasībām rada lielu spriedzi Vācijas un Polijas attiecībās. Šīs prasības izriet no milzīgajiem zaudējumiem un postījumiem, ko Polija cieta Otrā pasaules kara laikā. Saskaņā ar Polijas valdības un politisko pārstāvju, īpaši no PiS partijas, teikto, summa, kas Vācijai būtu jāmaksā par nodarīto kaitējumu, tiek lēsta vairāk nekā 1,3 triljonu eiro apmērā. Tomēr Vācijas federālā valdība šīs prasības nepārprotami noraidīja. Ārlietu ministre Annalēna Bērboka uzsvēra, ka Vācijas juridiskais jautājums ir noskaidrots un federālā valdība nav gatava uzsākt sarunas par reparācijām.

Vēsturiski problēma aizsākās 1945. gada Potsdamas konferencē, kurā tika noteikts, ka Polijai ir jāsaņem kompensācija ar demontāžu padomju okupētajā zonā un ar Vācijas ārvalstu aktīviem. Tomēr federālā valdība uzskata, ka 1990. gada līgums “Divi plus četri” ir punkts, kurā šis reparāciju jautājums beidzot tika noslēgts. Līgumā, kuru Polija neparakstīja, bija teikts, ka Oderas-Neises robeža ir jāpieņem par Vācijas jauno austrumu robežu un ka Polija pēc kara ir atteikusies no turpmākiem reparācijas maksājumiem.

Politiskais konteksts

Polijas valdība, īpaši premjerministra Mateuša Moravecka vadībā, uzskata Vācijas pozīciju par neatbilstošu. PiS jau gadiem ilgi aktualizēja jautājumu par reparācijām un 2022. gada beigās diplomātiskajā notā aicināja iekasēt 1,3 triljonus eiro. Lai to pamatotu, Vācijas un Polijas juristi sagatavoja kopīgu juridisko atzinumu, taču tajā secināts, ka Polijai nav tiesību saņemt reparācijas. Tas izraisīja turpmākas diskusijas un nesaskaņas abās valstīs.

Polijas politika ir sašķelta, jo, kamēr iepriekšējā vadība Donalda Tuska vadībā vairs aktīvi nerisināja reparāciju jautājumu, pašreizējā valdība saskata vajadzību panākt un paliek pie savām prasībām. Pieaug spiediens iestāties par atzīšanu un kompensāciju starptautiskā līmenī. Un pat tad, ja jautājums par reparāciju prasībām joprojām ir aktuāls temats, tikko atklātais piemineklis Berlīnē varētu liecināt par jaunu dialogu starp abām tautām.

Jāskatās, vai šis dialogs beidzot novedīs pie poļu upuru veco ciešanu atzīšanas. Tomēr diskusija par taisnīgumu un atlīdzināšanu ir tikai sākumā un turpinās veidot attiecības starp Vāciju un Poliju.

Lai iegūtu papildinformāciju par piemiņas un atlīdzības prasībām, apmeklējiet rakstus no NZZ, Wikipedia, un ikdienas ziņas.