Pirmā pieminekļa inaugurācija Polijas upuriem Berlīnē!
Pirmā pieminekļa inaugurācija Polijas upuriem Berlīnē!
Berlin, Deutschland - 2025. gada 16. jūnijā Berlīnē tika atklāts svarīgs piemineklis vācu uzbrukuma Polijas upuriem Otrā pasaules kara laikā. Šo darbību vajadzētu atcerēties ne tikai upuriem, bet arī kā soli, lai tuvotos Vācijai un Polijai. Inaugurācija notika bijušās Krollas operas vietā, kas tika nojaukta 1957. gadā. Šajā ceremonijā piedalījās Vācijas kultūras ministrs Volframs Veimers un Polijas vēstniecības pārstāvis. Tajā piedalījās arī bijušais ārlietu ministrs un Vācijas Polijas institūta prezidents Heiko Maas.
Vācu Vehrmahtas uzbrukums Polijā sākās 1939. gada 1. septembrī, kad Ādolfs Hitlers pasludināja karu. Līdz šim abu valstu attiecības ekonomiski un politiski apgrūtina šī briesmīgā konflikta sekas. Tomēr piemineklis Berlīnē ir tikai sākotnējs pasākums; Jau tiek plānota pastāvīga pieminēšana un vācu-poļu māja. 2020. gadā vācu Bundestag lika federālajai valdībai izveidot piemiņu, lai saglabātu Polijas upuru atmiņu un pārveidotu vēstures vēsturi starp tautām.
uzsvēra vēstures politiku
Bet ne tikai atgādinājumi ir svarīgi. Atbrīvošanas prasību jautājumu stingri uzsver attiecības starp Vāciju un Poliju. Šīs prasības rodas no milzīgajiem zaudējumiem un bojājumiem, ko poļi cieta Otrā pasaules kara laikā. Pēc Polijas valdības un politisko pārstāvju domām, jo īpaši no PIS partijas, Vācijai, kas Vācijai būtu jāpiemēro, tiek lēsts, ka zaudējumi ir vairāk nekā 1,3 triljoni eiro. Tomēr federālā valdība skaidri noraidīja šīs prasības Vācijā. Ārlietu ministre Annalena Baerboka uzsvēra, ka ir atrisināts juridiskais jautājums Vācijai, un federālā valdība nevēlas uzsākt sarunas par reparāciju.
Politiskais konteksts
Polijas valdība, īpaši premjerministra Mateusz Morawiecki vadībā, uzskata par nepietiekamu vācu nostāju. PIS gadiem ilgi ir apsprieduši atlīdzināšanas jautājumu un 2022. gada beigās ir lūguši kopumā 1,3 triljonus eiro diplomātiskajā klasē. Lai to atbalstītu, vācu un Polijas advokāti izteica kopīgu juridisku atzinumu, kas tomēr nonāca pie secinājuma, ka Polija nav tiesīga uz reparātiem. Tas noveda pie turpmākas diskusijas un neatbilstības abās tautās.
Polijas politika ir sadalīta, jo, lai gan iepriekšējais Donalda Tuska vadībā vairs aktīvi neveica atlīdzību, pašreizējā valdība redz, ka tiek panākta un paliek tā prasība. Pieaug spiediens, kas rodas starptautiskā atpazīšanas un kompensācijas ietvaros. Un pat ja jautājums par atlīdzību joprojām ir karsts dzelzs, nesen iniciētais piemineklis Berlīnē varētu liecināt par jaunu dialogu starp abām tautām.
Atliek redzēt, vai šis dialogs noved pie Polijas upuru vecajām ciešanām. Tomēr diskusija par taisnīgumu un atlīdzību notiek tikai sākumā un turpinās veidot attiecības starp Vāciju un Poliju.
Lai iegūtu papildinformāciju par piemiņas svētkiem un atlīdzību, apmeklējiet rakstus no
| Details | |
|---|---|
| Ort | Berlin, Deutschland |
| Quellen | |
Kommentare (0)