Kanclers Merzs un Makrons: Nepieciešama vienotība par muitas strīdu un starpniecību!

Kanclers Merzs un Makrons: Nepieciešama vienotība par muitas strīdu un starpniecību!

Berlin, Deutschland - 2025. gada 24. jūlijā kanclers Frīdrihs Merzs saņēma Francijas prezidentu Emanuelu Makronu par svarīgu sarunu par pašreizējām problēmām tirdzniecībā un drošības politikā. Galvenā loma bija tirdzniecības strīdam starp ES un Amerikas Savienotajām Valstīm, kurā abi valsts vadītāji vienojās par pārklājuma pozīcijām. The government spokesman Kornelius emphasized that Merz and Macron agree that the EU must reserve other trade policy instruments if negotiations with the United States do not work, such as Deutschlandfunk ziņoja.

Merzs un Makrons arī aicināja uz tūlītēju pamieru Gazas joslā un uzsvēra vajadzību, kas Izraēlai bija jānodrošina Palestīnas civiliedzīvotāju humānā aprūpe. Kamēr politiskā spriedze turpina pasliktināties, tarifi komerciālā dialogā turpina attīstīties kā karsts dzelzs. Pašlaik tarifi ir 25% no automašīnām, kā arī tērauda un alumīnija izstrādājumiem, saskaņā ar kuru iespējamais pieaugums tika apdraudēts līdz 50%, kā tagschau >

Grūtas sarunas un savas intereses

Merzs, kurš uzņēmās iniciatīvu ES samitā Briselē 2025. gada 26. jūnijā, aicināja ātri vienoties par muitas strīdu. Mērķis ir atkal izveidot Vāciju kā virzošo spēku ES. Šajā kontekstā viņš piedalījās neformālā sanāksmē 21 no 27 ES dalībvalstīm, kurai bija jāizstrādā jaunizveidota migrācijas politika. Dānija, Itālija un Nīderlande vadīja šo sanāksmi, kuru atbalstīja Itālijas valdības vadītājs Giorgia Meloni. Šajā kontekstā Austrijas federālais kanclers Kristians Stokers arī pievērsās idejai par atgriešanās vai deportācijas centriem noraidītiem patvēruma meklētājiem trešajās valstīs.

Merzs runāja par “migrācijas pagriezienu” un kritizēja ES komisiju par sarežģītajām sarunām par muitas strīdu. Tirdzniecības līguma ar ASV termiņš, kura termiņš beidzas 2025. gada 9. jūlijā, arī izraisīja papildu spiedienu. Vienošanās varētu būt liela nozīme ES, jo, lai arī dažas ES valstis, piemēram, Spānija, aicina uz grūtāku pieeju Izraēlai, Merz ieraksti par rezervētu līniju un noraida soda pasākumus un ES asociācijas līguma apturēšanu.

diferencēts ES politikas attēls

Diskusijas ES samita kontekstā atspoguļo dalībvalstu izaicinājumus un dažādos viedokļus. Galīgajā deklarācijā tika noenkurotas zināšanas par ES testa ziņojumu par Izraēlu, un turpmākās konsultācijas jāievēro 2025. gada jūlijā. Mēģinājums atrast kopīgu attieksmi ir grūti, kas uzsver skaidru atšķirību starp Eiropas valstīm.

Atliek redzēt, kā attīstīsies sarunas starp ES un ASV un vai Merzs tuvināsies savam mērķim stiprināt Vāciju kā tirdzniecības politikas aktieri. Nākamie mēneši varētu būt izšķiroši ES turpmākajai ekonomiskajai un politiskajai orientācijai.