Zelenskis Berlīnē satiek Trampu: sacīkstes par Ukrainas nākotni!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Ukrainas prezidents Zelenskis viesojas Berlīnē, lai 2025. gada 13. augustā ar Trampu un Merzu rīkotu Ukrainas konferenci – svarīgas diskusijas par nākotni un drošību.

Ukrainischer Präsident Selenskyj besucht Berlin für Ukraine-Konferenz mit Trump und Merz am 13. August 2025 – wichtige Gespräche über Zukunft und Sicherheit.
Ukrainas prezidents Zelenskis viesojas Berlīnē, lai 2025. gada 13. augustā ar Trampu un Merzu rīkotu Ukrainas konferenci – svarīgas diskusijas par nākotni un drošību.

Zelenskis Berlīnē satiek Trampu: sacīkstes par Ukrainas nākotni!

2025. gada 13. augustā Berlīnē ir svarīga tikšanās Ukrainas prezidentam Volodimiram Zeļenskim. Paredzams, ka šo trešdien viņš apmeklēs Ukrainas konferenci, kurā iekļauti virtuālie komponenti. Federālais kanclers Frīdrihs Mercs nosauca pasākumu, kurā paredzēts apmeklēt arī ASV prezidents Donalds Tramps. Visa lieta griežas ap vairākiem galvenajiem jautājumiem, kas varētu ietekmēt Ukrainas nākotni, kas izraisa politisko viļņu rašanos Eiropā. RBB24 ziņo, ka zvanus ierosinājis Merzs, lai atrastu kopīgu nostāju ar Trampu, pirms viņš piektdien Aļaskā tiekas ar Kremļa vadītāju Vladimiru Putinu.

Diena Merzam sākas ar iepriekšēju sanāksmi kancelejā plkst.14, kurā piedalīsies vairāki Eiropas valstu un valdību vadītāji. Dalībnieku vidū ir tādi prominenti vārdi kā Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers, kurš ir ārkārtīgi uzticīgs pašreizējai situācijai, kā arī Francijas, Itālijas, Polijas VALSTIS un ES Komisija. Šīs diskusijas atspoguļo Zelenska un Eiropas partneru asās bažas par iespējamo Ukrainas teritorijas atdošanu Krievijai, kas būs centrālais punkts sarunās ar Trampu.

Smalka mijiedarbība

Plkst.15 plānotajā video saiknē ar Trampu būs klāt arī viceprezidents J. D. Venss. Eiropas perspektīva ir skaidra: viņi vēlas skaidru Trampa apņemšanos, ka viņš necentīsies panākt vienošanos pāri ukraiņu un eiropiešu galvām. Šī spriedze ir jūtama, jo Zelenskis un viņa Eiropas partneri baidās, ka Tramps un Putins potenciāli varētu apvienot spēkus. Šajās diskusijās tiks apspriesti arī iespējamie rīcības varianti spiediena izdarīšanai uz Maskavu un miera sarunu veidi.

Lielbritānijas premjerministrs Keirs Stārmers nesen īpaši aicināja nodrošināt Ukrainas drošības garantijas, kas liecina par politiskās ainavas nervozitāti. Šīs drošības garantijas būtu cerību stariņš jau tā saspīlētajās attiecībās starp Ukrainu un Krieviju.

NATO un Ukraina

Lai izprastu šo notikumu politisko kontekstu, ir svarīgi ņemt vērā Ukrainas un NATO attiecības. Kopš 90. gadu sākuma tiem vienmēr ir bijuši kāpumi un kritumi. Saskaņā ar bpb.de no 2002. līdz 2008. gadam bija četri neveiksmīgi Ukrainas mēģinājumi iekļaut dalības plānā MA. Šīs neveiksmes cita starpā var saistīt ar Vācijas un citu NATO valstu pretestību.

Atskatoties uz pagātni, ir skaidrs, ka Ukrainas prezidentiem savos pirmajos gados bieži bija jārisina personīgi konflikti, kas traucēja viņu ārpolitiskajām ambīcijām, īpaši dalībai NATO. Šo centienu neveiksme ir ne tikai saspīlējusi attiecības ar NATO, bet arī atstājusi ilgtermiņa ietekmi uz Ukrainas ģeopolitisko situāciju.

Trešdienas notikumi Berlīnē ir izšķirošs brīdis Ukrainai un tās attiecībām ar Rietumu partneriem. Atbilde uz aktuālajiem drošības un teritoriālās integritātes jautājumiem būs izšķiroša ne tikai Ukrainas, bet arī visas Eiropas drošības arhitektūras turpmākajā attīstībā. Atliek noskaidrot, vai Zelenskis un viņa partneri var panākt vienotību, kas nepieciešama, lai turpinātu stāties pretī gaidāmajiem izaicinājumiem.