Tūkstošiem cilvēku pieprasa mieru: lielas demonstrācijas Berlīnē un Štutgartē.

Tūkstošiem cilvēku pieprasa mieru: lielas demonstrācijas Berlīnē un Štutgartē.

2025. gada 4. oktobrī desmitiem tūkstošu cilvēku pulcējās Berlīnē un Štutgartē, lai atbalstītu valsts mēroga miera demonstrāciju. Vairāk nekā 450 grupas, asociācijas un partijas, tostarp BSW un daļa no SPD, aicināja uz šo mītiņu, lai protestētu pret bruņojuma pieaugumu un kara centieniem Ukrainā un Tuvajos Austrumos. Pasākuma svarīgākais punkts bija aptuveni 7000 cilvēku dalība Berlīnē, kuri pulcējās Bebelplatz uz atklāšanas mītiņu. Policija saskaitīja dalībniekus un konstatēja, ka cilvēki ringa demonstrācijā pārvietojās līdz pēdējam mītiņam laikā no pulksten 14:30 līdz 17:00. Tajā pašā laikā līdzīgs pasākums notika arī Štutgartē.

Iniciatīva “Nekad vairs nekaro – noliec ieročus!” ievērojami atpalika no mobilizācijas, kas norādīja uz dažādām prasībām: bruņojuma uzkrāšanas apturēšana, atbruņošanās tādās sociālajās jomās kā izglītība un veselība, kā arī jaunu ASV vidēja darbības rādiusa ieroču noraidīšana un karaklausība ir tikai dažas no galvenajām bažām. Dalībnieki, tostarp daudzi prominenti runātāji, piemēram, SPD loceklis Bundestāgā Ralfs Štegners un citi miera iniciatīvu pārstāvji, skaidri izteica savas prasības. Štegners uzsvēra: "Jebkurš slikts miers ir labāks par karu," šis teikums atspoguļo demonstrantu sentimentālo noskaņojumu.

Spēcīga solidaritātes zīme

Pasākums Berlīnē, tāpat kā Štutgartē, pulcēja prominentus runātājus no dažādām sabiedrības grupām. Politiķu un aktīvistu vidū izskanēja arī pārliecības dēļ atteikušās Krievijas un Ukrainas balsis, kuras izmantoja savu pieredzi, lai paātrinātu miera panākšanu. Reizēm uz vietas bija redzami Krievijas karogi, kas kārtējo reizi iezīmēja jaukto situāciju un pašreizējās ģeopolitiskās situācijas sarežģītību.

Lielais atbalstītāju skaits – vairāk nekā 500 miera iniciatīvu un organizāciju – uzsver kustības sociālo nozīmi. Aicinājumu piedalīties nāca ne tikai no iedibinātiem politiskajiem spēkiem, bet arī no plašas aktīvistu bāzes, kas kopā strādā pret karu un mierīgākas pasaules labā. Tādu mākslinieku kā Vizzion un Tino Eisbrenner muzikālais atbalsts nodrošināja atmosfērisku fonu, kas vēl vairāk nostiprināja kopības sajūtu.

Ieskats vēsturē

Pašreizējās demonstrācijas atgādina 80. gadu lielākās miera kustības, kad Vācijā un citās rietumvalstīs, baidoties no kodolkara, notika protesti pret bruņošanās sacensību. Šajā laikā Krēfeldes aicinājums brīdināja nepieņemt NATO dubulto lēmumu par jaunu kodolraķešu izvietošanu. Arī toreiz simtiem tūkstošu mobilizējās demonstrācijās, lai pieprasītu atbruņošanās politiku.

Miera kustībai Vācijas Federatīvajā Republikā bija raksturīgs plašs spektrs, kurā ietilpa ne tikai zaļie, bet arī baznīcas un arodbiedrību grupas. Šī laika organizētās protesta akcijas ir daļa no vēstures, kas ir aktuāla arī mūsdienās. Tie parāda, ka apņemšanās ievērot mieru ir gan mūsdienu vēsture, gan nākotne.

2025. gada 4. oktobra notikumi skaidri parāda, ka miera un atbruņošanās prasībām joprojām ir svarīga loma šodien. Aicinājums valstīm ir nepārprotams: "Nolieciet ieročus!" un "Par mierīgu līdzāspastāvēšanu!" – Vērtības, kas kara laikā atbalsojas spēcīgāk nekā jebkad agrāk.