Biometāna krīze Vācijā: cenu kritums un piegādes vājās vietas ir nenovēršamas!

Biometāna krīze Vācijā: cenu kritums un piegādes vājās vietas ir nenovēršamas!

Ķelnē šobrīd viss ir vērsts uz biometāna tēmu. Šai klimatam draudzīgajai gāzei, ko iegūst, fermentējot organiskos materiālus, piemēram, kūtsmēslus un organiskos atkritumus, ir izšķiroša nozīme Vācijas enerģijas pārejā. Pēc dena teiktā, biogāzes pārstrādē tiek iegūts gandrīz tīrs metāns, ko var ne tikai ievadīt dabasgāzes tīklā, bet arī izmantot kā kurināmo un elektroenerģijas un siltuma ražošanā. Un pats labākais: viss process darbojas slēgtā CO₂ ciklā, kas ievērojami uzlabo vides līdzsvaru. Pirmās biometāna rūpnīcas Vācijā tika nodotas ekspluatācijā 2006. gadā, un 2024. gadā aptuveni 10 TWh biometāna varēja saražot aptuveni 230 ražotnēs, papildus importējot 3,5 TWh. Tomēr šī attīstība varētu apstāties, jo saskaņā ar dena veikto nozares aptauju biznesa situācija šobrīd ir ļoti saspringta, īpaši krasā cenu krituma dēļ degvielas sektorā.

Daudzas Vācijas pašvaldības arvien vairāk paļaujas uz vietējo apkuri, lai nodrošinātu ilgtspējīgu siltumapgādi ilgtermiņā. Dabasgāze tiks izmantota īstermiņā līdz 2026. gadam, savukārt ūdeņradis tiks izmantots vidējā termiņā. Tas parāda, cik svarīgs ir biometāns siltuma plānošanā. Tāpat bažas rada Gāzes tīkla piekļuves regula, kuras darbības termiņš beigsies 2025. gada beigās, kas potenciāli var apdraudēt biometāna infrastruktūru. Prasība pēc skaidra regulējuma ES līmenī ir svarīgs jautājums ne tikai Vācijā. Piemēram, Francijā ir labāk izprasts biometāna potenciāls un izbūvēta atbilstoša infrastruktūra, kas liek uzdot jautājumu, vai Vācija šeit nezaudē.

Biometāna nozares izaicinājumi

Vēl viena problēma ir pieaugošais spiediens no ārvalstu ražotāju puses, kuri piedāvā augstas cenas par savu biometānu. Šāda prakse nozīmē, ka Vācijas biometāns tiek pakļauts spiedienam un, kā jau minēts, tiek kavēta vietējā ražošana. Daži ražotāji kritizē arī tādu praksi kā fosilās SDG “virtuālā sašķidrināšana” kā “bio-SDG”. Šāda prakse ne tikai mazina uzticamību atjaunojamās enerģijas sertifikācijas sistēmai, bet arī prasa skaidrus noteikumus ES līmenī.

Lielo mazumtirgotāju maksātnespēja ir ļoti ietekmējusi piegādes drošību. Daudzi uzņēmumi nonāk neveiksmīgā situācijā, jo tiem ir jāiegādājas biometāns par dārgu cenu vai jāpāriet uz fosilo kurināmo. Pārdošanas rādītāju kritums un krīze EEG tirgū ietekmē visu nozari. Uz šī fona šķiet gandrīz kā cerību stariņš, ka citas Eiropas valstis īsteno ambiciozus biometāna paplašināšanas mērķus un ka pastāv stabils investīciju klimats.

Biometāna nozīme netiek apspriesta tikai politikā. Nozarē ir arī novatoriskas pieejas, piemēram, Natural Gas Südwest investīcijas rūpnīcā, lai sašķidrinātu biometānu bio-SDG. Šāda attīstība ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu ilgtermiņa konkurētspēju un saglabātu mūsu vietu Eiropas biometāna tirgus augšgalā.

Rezumējot, var teikt, ka biometāna nozare saskaras ar lieliem izaicinājumiem. Tomēr doma par potenciālu, kas slēpjas šajā ilgtspējīgajā enerģijas veidā, paliek nemainīgs. Ar pareizu plānošanu, inovatīviem risinājumiem un godīgu regulējumu Vācija varētu turpināt ieņemt vadošo lomu Eiropas biometāna tirgū.