AfD Brandenburgā: iekšlietu ministrs brīdina par antidemokrātiskām tendencēm

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Diskusija par AfD Brandenburgā: iekšlietu ministrs Vilks kritizē nedemokrātiskās pozīcijas rbb pasākumā.

Diskussion über die AfD in Brandenburg: Innenminister Wilke kritisiert undemokratische Positionen bei rbb-Veranstaltung.
Diskusija par AfD Brandenburgā: iekšlietu ministrs Vilks kritizē nedemokrātiskās pozīcijas rbb pasākumā.

AfD Brandenburgā: iekšlietu ministrs brīdina par antidemokrātiskām tendencēm

Rbb sarunu šovā “Mēs gribam runāt” asas diskusijas izraisīja diskusija par AfD Brandenburgā. Vakar vakarā Bādfreienvaldē viesojās Brandenburgas iekšlietu ministrs Renē Vilks (neatkarīgs) kopā ar AfD štata parlamenta deputātu Žanu Paskālu Homu. Kamēr Vilks dedzīgi kritizēja AfD antidemokrātiskās nostājas, jo rbb24 mēģināja aizstāvēt, ziņo The Hothvera. AfD elektorāts un brīdināts no sašķeltības sabiedrībā.

Vilks skaidri norādīja, ka galēji uzskati, kas ir pretrunā ar pamatlikumu, nav pieņemami. Savukārt Homs atsaucās uz AfD atbalstu Bādfreienvaldē, kur par partiju balso aptuveni 40 procenti pilsoņu. Šie skaitļi uzsver AfD pieaugošo popularitāti reģionā.

Federālais Konstitūcijas aizsardzības birojs klasificē AfD kā labējo ekstrēmistu

Brandenburgas Konstitūcijas aizsardzības biroja pašreizējais novērtējums klasificē AfD kā "noteikti labējo ekstrēmistu". Kā ziņo Tagesschau, šis novērtējums ir balstīts uz 142 lappušu garu ziņojumu, ko atbalsta 622 pierādījumi. Ir dokumentēti daudzi problemātiski AfD pārstāvju izteikumi, kas aizskar cilvēka cieņu un likuma varu. Apgalvojumi, ka AfD strādā, lai gāztu politisko sistēmu, ir satraucoši.

Federālais Konstitūcijas aizsardzības birojs īpaši brīdināja par diskriminējošiem paziņojumiem, kas veicina negatīvus stereotipus par migrantiem un propagandē "tautas izpratni". Tas izraisa nicinājumu pret parlamentārismu un politisko sistēmu kopumā.

Labējo ekstrēmistu noziegumu pieaugums

Satversmes aizsardzības biroja dati sniedz satraucošu fonu. 2024.gadā reģistrēti 37 835 labējo ekstrēmistu noziegumi, kas ir par 47,4% vairāk nekā gadu iepriekš. Īpaši ievērības cienīgs ir pieaugums apakšzonās ar ksenofobisku izcelsmi: uzbrukuma noziegumu skaits šajā kontekstā vien pieauga līdz 916 gadījumiem, un ksenofobiski vardarbības akti arī pieaug (983 gadījumi). Šos notikumus nevar ignorēt, jo tie izceļ pašreizējo saspringto situāciju valstī, ko veicina populistiska un radikāla retorika.

Vakardienas diskusija Bādfreienvaldē un izvirzītie jautājumi liecina, ka tēma par labējo ekstrēmismu un AfD risināšanu sabiedrībā ir aktuāla un pārdomāta joma. Atliek cerēt, ka politiskās debates Brandenburgā stiprinās demokrātiskās vērtības un veicinās dialogu par iespējamiem risinājumiem sašķeltai sabiedrībai.