Uzbrukums daudzveidībai Bādfreienvaldē: politiķi pieprasa tūlītējus pasākumus!

Uzbrukums daudzveidībai Bādfreienvaldē: politiķi pieprasa tūlītējus pasākumus!

2025. gada 17. jūnijā uzbrukums daudzveidības festivālam Bādfreienvaldē nokļuva valsts mēroga virsrakstos. Pasākumā, kura devīze bija “Sliktā Freienvalde ir krāsaina”, guva vieglus ievainojumus vismaz divi cilvēki. Uzbrukums, ko, iespējams, sarīkojusi labējā spārna grupa, noticis, neskatoties uz policijas klātbūtni ar trim radio patruļmašīnām. Uzbrucēji, no kuriem daži bija maskās un aprīkoti ar triecieninstrumentiem, uzmācās daudziem dalībniekiem, radot organizatoru un pašvaldības bažas par labējo ekstrēmistu pastiprinošos vardarbību. Situācija jau bija klasificēta kā saspringta.

Iekšlietu ministrs Renē Vilks asi nosodīja notikušo un uzsvēra, ka uzbrukumi cilvēkiem, kas piedalās ģimenes un bērnu svētkos, nav pieļaujami. "Tas vēlreiz parāda, ka mums ir kopīgi jāiestājas pret naida runu un vardarbību," sacīja Vilks, kurš sarunā ar cietušajiem informēja arī policiju. Mērs Ralfs Lēmans (CDU) uzbrukumu raksturoja kā "notikuma traucējumus" un paziņoja, ka politiķiem uz šādiem incidentiem jāreaģē pēc iespējas ātrāk.

Politiskās reakcijas un prasības

Tūlīt sekoja politiskās reakcijas. SPD parlamenta grupas vadītājs Bjerns Lītmans aicināja veikt lielākus aizsardzības pasākumus pret šādiem notikumiem, savukārt viņa kolēģis CDU Jans Redmans uzsvēra, ka ir jāaizsargā cilvēki, kuri ir apņēmušies ievērot dažādību un toleranci. Niels-Olaf Lüders no BSW arī uzskata, ka vardarbība ir politiskās neveiksmes rezultāts. "Mums ir jādara vairāk, lai aizstāvētu mūsu demokrātijas," sacīja Lüders. Savukārt AfD parlamenta grupas vadītājs Hanss Kristofs Bernds aicināja uzbrucējiem piemērot kriminālas sekas.

Organizatore Džūdita Stroma vērsās pie vietējās policijas un reģiona, lai draudus uztvertu nopietni un pārvērtētu bīstamo situāciju. Tikmēr Bādfreienvaldes vidusskolā policijas aizsardzībā tiek plānota “Lepnuma nedēļa”, lai arī pēc nesenajiem incidentiem rādītu piemēru dažādībai un integrācijai. Neskatoties uz spiedienu, cilvēki ir apņēmības pilni pacelt balsi un iestāties pret neiecietību.

Labējā spārna vardarbības visaptverošs konteksts

Pieaugošās bažas par labējo ekstrēmistu vardarbību Vācijā atspoguļojas arī pašreizējās norisēs. Saskaņā ar ziņojumiem aptuveni 32 000 cilvēku Vācijā pašlaik ir organizēti labējo ekstrēmistu grupējumos, no kuriem 13 000 ir klasificēti kā vardarbīgi. Šie satraucošie skaitļi liecina, ka reģionā veidojas jauna jaunu neonacistu paaudze. Labējo ekstrēmistu noziegumu pieaugums atspoguļojas arī statistikā, kas uzrāda krasu vardarbības pieaugumu par vairāk nekā 10%, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.

Arvien vairāk politisko dalībnieku un organizāciju uzskata šādus vardarbības aktus kā sistemātiskus draudus demokrātijai un brīdina par labējo ekstrēmistu uzskatu normalizēšanos sabiedrībā. "Ir svarīgi rīkoties tagad un parādīt, ka mēs neļausim sevi iebiedēt," skaidroja Lorencs Blūmentālers no Amadeu Antonio fonda.

Ņemot vērā dominējošās tendences, kas novērotas pēdējās vēlēšanās, kurās vairāk nekā 40% Bādfreienvaldes vēlētāju nobalsoja par AfD, arvien skaidrāka kļūst nepieciešamība pēc visas sabiedrības apņemšanās pret labējiem. Janns Jākobs no alianses “Brandenburg parāda attieksmi” aicina cilvēkus kopīgi nostāties pret vardarbību un iebiedēšanu.

Šie notikumi ne tikai uzsver nepieciešamību aktīvi apkarot labējo ekstrēmistu vardarbību, bet arī veicināt iedzīvotāju apņemšanos aizstāvēt sabiedrībā daudzveidības un tolerances vērtības. Atliek cerēt, ka tādi incidenti kā nesen Bādfreienvaldē nekļūs par normu.

Papildinformāciju par labējo ekstrēmistu vardarbības vēsturi Vācijā varat lasīt šeit: Tagesschau, RBB24, bpb.