Brandenburga pārejas posmā: ministrs aicina atbalstīt enerģijas cenas!

Brandenburga pārejas posmā: ministrs aicina atbalstīt enerģijas cenas!

Brandenburgā pilnā sparā rit pāreja uz CO₂ neitrālu nozari. Ekonomikas ministrs Daniels Kellers ir pārliecināts, ka valsts ir uz pareizā ceļa. Nesenā paziņojumā viņš uzsver, ka Brandenburga ražo vienu no visvairāk atjaunojamās enerģijas uz vienu iedzīvotāju Vācijā. Daudzu projektu mērķis rūpniecībā ir veicināt CO₂ neitralitāti. Taču Kellers arī saskata steidzamu vajadzību rīkoties, jo īpaši attiecībā uz enerģijas cenām. Tiem vajadzētu kļūt stabilākiem, lai uzņēmumiem nodrošinātu plānošanas drošību. Tāpēc viņš plāno sarunas ar federālo valdību par enerģijas cenu pielāgošanu. Pozitīvi jāatzīmē jau ieviestie atvieglojumi tīkla maksās un elektroenerģijas nodoklī, kas veido gandrīz 50 procentus no elektroenerģijas cenas. Tomēr viņš aicina piešķirt papildu atvieglojumus privātajām mājsaimniecībām, vidējiem uzņēmumiem un mazākiem uzņēmumiem elektroenerģijas nodokļa ziņā, lai mazinātu finansiālo slogu. Šie jautājumi pašlaik ir Potsdamas štata parlamenta darba kārtībā.

Bet kādi ir valsts apstākļi? 2025.gada 9.aprīlī Savienība un SPD pieņēma lēmumu par savu jauno koalīcijas līgumu, kas nosaka apņemšanos īstenot Vācijas un Eiropas klimata mērķus. Galvenais mērķis ir līdz 2045. gadam panākt klimata neitralitāti, koncentrējoties uz ekonomisko konkurētspēju un sociālo vienlīdzību. Lai īpaši veicinātu atjaunojamo energoresursu paplašināšanu, paredzēti dažādi pasākumi. Tas cita starpā ietver enerģijas cenu samazināšanu vismaz par 5 centiem par kWh un elektroenerģijas nodokļa samazināšanu privātajām mājsaimniecībām līdz ES likumā noteiktajam minimumam 0,1 centam par kWh. Gāzes uzglabāšanas nodevas atcelšana arī ir daļa no plāniem atvieglot slogu patērētājiem.

Atjaunojamās enerģijas fokusā

Jāizmanto viss potenciāls, sākot no saules un vēja enerģijas līdz novatoriskām tehnoloģijām, piemēram, notekūdeņu siltumam un siltuma atgūšanai. Būtu jāpaplašina arī bioenerģijas veicināšana, labāk izmantojot atlikušos materiālus. Attiecībā uz ūdeņraža stratēģiju koalīcija tiecas likumīgi īstenot Eiropas mērķus un vēlas izveidot infrastruktūras prasības. Mērķis šeit ir virzīt uz priekšu ogļu pakāpenisku pārtraukšanu līdz 2038. gadam, kamēr kodolenerģija nebija iekļauta koalīcijas līgumā. Ir paredzēta arī jauna tiesību aktu pakete par CO₂ uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijām.

Enerģijas cenu loma

Enerģijas cenām ir galvenā loma Vācijas klimata mērķu sasniegšanā. Jauns pētījums, ko pasūtīja Federālā vides aģentūra, parāda, kā enerģijas taupīšanas pasākumi un efektīvākas tehnoloģijas, jo īpaši ēku, transporta un rūpniecības jomā, var veicināt klimata aizsardzību. Rezultāti liecina, ka pieaugošās enerģijas un elektroenerģijas cenas noteikti var veicināt ietaupījumus, ja tās tiek izmantotas saprātīgi un stratēģiski. Tāpat tika uzsvērts, ka mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem ir jāaizsargā no augsto energoresursu cenu negatīvās ietekmes.

Labs piemērs ir siltumsūkņi, kas ar elastīgiem elektroenerģijas tarifiem varētu piedāvāt daudzas priekšrocības. Siltumsūkņa ar elastīgu tarifu gada izmaksas ir ap 5090 eiro un līdz ar to ir gandrīz konkurētspējīgas ar gāzes kondensācijas katlu sistēmu, kas maksā ap 5224 eiro. Pētījumā pat ieteikts papildus siltumsūkņu iegādes izmaksu samazināšanai ieviest arī uz ienākumiem balstītas subsīdijas, lai paātrinātu to izplatību. Attiecības starp elektroenerģijas un gāzes cenām būtu pastāvīgi jāuzrauga, lai varētu laikus reaģēt uz nepieciešamajām korekcijām.

Rezumējot, var teikt, ka energoapgādes pārveide un ar to saistītie izaicinājumi ir stratēģiski jārisina gan valsts, gan federālā līmenī. Visu ieinteresēto personu līdzdalība, sākot no uzņēmumiem un beidzot ar privātām mājsaimniecībām, būs ļoti svarīga, lai faktiski sasniegtu klimata mērķus, vienlaikus izvairoties no sociālajām grūtībām. Visaptveroša pieeja varētu nodrošināt klimata mērķu sasniegšanu un mazināt jebkādu sociālo nelīdzsvarotību, kas var rasties.

Plašāku informāciju par aktuālajām norisēm un plānotajiem pasākumiem enerģētikas politikā skatiet detalizētajos rakstos no Dienas spogulis, PwC un Federālā vides aģentūra.