Šēnfeldes pašvaldības dome apstiprina pretrunīgi vērtēto izejas centru!

Šēnfeldes pašvaldības dome apstiprina pretrunīgi vērtēto izejas centru!

2025. gada 16. jūlijā Šēnfeldes pilsētas dome ar 17 balsīm par, 7 pret un 4 atturoties, apstiprināja BER lidostas ieceļošanas un izbraukšanas centra attīstības plānu. No 2028. gada šis centrs ir paredzēts, lai apvienotu uzdevumus, kas saistīti ar migrantu ieceļošanu un izceļošanu, un tas ir daļa no visaptveroša būvniecības projekta, kura mērķis ir arī radīt vairāk nekā 200 jaunas darbavietas. Mērs Kristians Hentšels un pašvaldības domes priekšsēdētājs Olafs Damms sēdē uzsvēra, ka pašvaldības īpašuma labiekārtošana dos pozitīvu ieguldījumu teritorijas attīstībā. Lēmums apvienojumā ar pozitīvo rezolūciju ir nozīmīgs solis projekta realizācijā, kas tagad ir pārvarējis būtisku šķērsli [maz-online.de].

Bet šķiet, ka ne viss ir labi. Pirms sanāksmes daudzi iedzīvotāji protestēja pret iniciatīvu “Novērst BER deportācijas centru”. Apmēram 100 cilvēku nolika ziedus un uzstādīja melnus zārkus, lai protestētu pret plānu. Kritiķi brīdina par patvēruma procedūru ieviešanu un izraidīšanas aizturēšanu lidostās, kas, viņuprāt, varētu apdraudēt cilvēka cieņu. Viņi kritizē Eiropas izolācijas politiku un aicina vietējo padomi noraidīt plānoto attīstības plānu, savukārt uz nākamo trešdienu izsludināta modrība. Kā ziņo rbb24.de, iniciatīva ir apņēmusies apturēt būvprojektu.

Pārskats par nākamajiem soļiem

Projekts paredz, ka Brandenburgas štats ēku nomās, bet federālā valdība vēlētos izmantot telpu. Centra pabeigšanu plānots virzīt caur privātu investoru, kurš centru būvēs. Tomēr šis lēmums izraisa papildu kritiku, jo projektam nav izsludināts publiskais konkurss. Tas varētu liecināt, ka uzkrājumi tiek veikti nepareizā galā, kas kārtējo reizi var iedragāt uzticību valsts institūcijām.

Bažas un bažas par plānoto iebraukšanas un izbraukšanas centru nav nepamatotas. Deportāciju skaits Vācijā pēdējos gados ir nepārtraukti pieaudzis. 2024.gadā no Vācijas kopumā tika deportēti 20 084 cilvēki, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Lielākā daļa deportāciju nāk no Ziemeļreinas-Vestfālenes, Bavārijas un Bādenes-Virtembergas federālajām zemēm, un deportācijas bieži nāk no tādām valstīm kā Gruzija, Turcija, Afganistāna un citi krīzes reģioni. Šādi skaitļi un procesi nevienu neatstāj aukstu un rada jautājumus par politisko rīcību ar migrantiem, skaidro bpb.de.

Tomēr situācija Šēnfeldē ir sarežģīta. Kamēr pašvaldības dome koncentrējas uz attīstību un jaunu darba vietu radīšanu, jāgaida, kā turpināsies sabiedrības un politiskā viedokļa veidošanās par plānoto centru un vai protesti pret iniciatīvu nesīs augļus.