Sākta petīcija: Nabu cīnās pret putnu gripu Brandenburgā!

Sākta petīcija: Nabu cīnās pret putnu gripu Brandenburgā!

2025. gada 1. novembrī putnu gripas situācija Brandenburgā ir satraucoša. Brandenburgas dabas aizsardzības asociācija (Nabu) ir nākusi klajā ar petīciju, lai veicinātu cīņu pret šo slimību. Skaļi rbb24 Vīruss reģionā ir nikns vairākas nedēļas un izraisa satraucošu dzīvnieku nāvi. Daudzos rajonos jau ir noteikts, ka mājputni ir obligāti jātur staļļos, ​​lai palēninātu izplatību.

Bet kas varētu būt šīs epidēmijas cēlonis? Nabu un eksperti ir vienisprātis: rūpnīcas lauksaimniecībai ir izšķiroša nozīme. Nabu Brandenburgas valsts menedžere Kristiāna Šrēdere aicina intensīvi uzraudzīt situāciju mājputnu novietnēs. "Mums ir jāprecizē, no kurienes nāk vīruss un kā tas tika pārnests uz savvaļas putniem," viņa uzsver. Skaļi BUND Brandenburga Putnu gripas sekas savvaļas putniem, īpaši dzērvēm, ir postošas. Linumerteičlandē tika ziņots par aptuveni 2000 līķu, kas tagad nopietni apdraud atgūto dzērvju populāciju.

Rūpnīcas lauksaimniecības loma

Nabu kritika ir vērsta ne tikai pret putnkopības nozares atbildības trūkumu, bet arī pret fabrikas lauksaimniecības praksi. Nabu federālās asociācijas putnu aizsardzības virsnieks Martins Rūmmlers uzskata, ka rūpnīcas lauksaimniecība ir iespējamais putnu gripas uzliesmojuma cēlonis. Tas rada ideālus apstākļus vīrusa izplatībai, jo lielās populācijās var attīstīties bīstamāki varianti. Helmut Brücher, BUND Brandenburg valdes loceklis, atbalsta šo viedokli un aicina veikt steidzamus pasākumus, lai mainītu putnkopības tendenci.

Pēdējos gados Vācijā strauji pieauguši putnu gripas uzliesmojumi. Tie ir satraucoši notikumi, īpaši Brandenburgā, kur atrodas lielākās dējējvistu fermas ar vairāk nekā 60 000 dzīvnieku. Inficētie mājputni jau bija identificēti vairākās iestādēs vasarā, pirms tika ietekmēti savvaļas putni, un šo fermu izplūdes gaiss un nepietiekami apstrādāti kūtsmēsli apdraud savvaļas putnus šajā apgabalā.

Aicinājums uz pārmaiņām

Nabu petīcijas mērķis ir mudināt varas iestādes veikt efektīvākus pasākumus, lai padarītu putnkopību drošāku. Iespējamie pasākumi varētu ietvert skarto uzņēmumu agrīnu izolēšanu. Brošūras, kas sniedz informāciju par briesmām, varētu arī palīdzēt palielināt izpratni par problēmu.

Dzērves, kas šobrīd migrē uz Spāniju un Franciju, tiek uzskatītas par galvenajiem putnu gripas pārnēsātājiem. Lai gan putnkopības uzliesmojuma risks joprojām pastāv, joprojām nav skaidrs. Tāpēc ir svarīgi, lai gan iestādes, gan sabiedrība sadarbotos, lai rastu efektīvus risinājumus un novērstu epidēmijas tālāku saasināšanos.

Atbildība par savvaļas putnu aizsardzību un putnu gripas ierobežošanu ir ne tikai dabas aizsardzības biedrību, bet arī sabiedrības un nozares rokās. Atliek cerēt, ka Nabu petīcija un pieaugošā sabiedrības uzmanība beidzot radīs nepieciešamās izmaiņas.

Ir jāseko līdzi notikumiem saistībā ar putnu gripu – ne tikai attiecībā uz dzīvniekiem, bet arī uz mūsu vidi un reģiona lauksaimniecību.