Eiropas drošības nākotne: Potsdama apspriež stratēģijas!

Eiropas drošības nākotne: Potsdama apspriež stratēģijas!

Vakar Potsdamā eksperti tikās uz aizraujošu diskusiju par Eiropas drošības un aizsardzības politikas nākotni. Pasākums notika valsts galvenajā mītnē Heinrich-Mann-Allee un bija īpaši aktuāls, ņemot vērā mainīgo transatlantisko drošības situāciju. Nepieciešamība pēc neatkarīgas drošības organizācijas Eiropai ir aktuālāka nekā jebkad agrāk, jo ASV prezidenta Donalda Trampa otrais termiņš amatā atstāj vietu spekulācijām par ASV kā Eiropas aizsargājošas lielvaras lomu nākotnē. Eksperti, tostarp Dr. Ronja Kempin no Zinātnes un politikas fonda (SWP), apsprieda steidzamos izaicinājumus un iespējamos pasākumus Eiropas drošības arhitektūras stiprināšanai. Kļuva skaidrs, ka ES ir jāpārveido aizsardzības un drošības politika, lai tā spētu atbilstoši reaģēt uz aktuālajām norisēm.

Kāda ir ES loma pasaulē? Freizers Kamerons ES raksturo kā “neparastu lielvalsti”, lai gan tai nav klasiskas lielvalsts militāro resursu, taču tai joprojām ir ievērojama “maiga vara” ar milzīgo iekšējo tirgu. Pašlaik ES pārstāv 16 % no pasaules tirdzniecības. Taču drīzumā ES ietekme uz starptautiskajiem standartiem, ko dēvē arī par "Briseles efektu", varētu kļūt vēl svarīgāka. Daudzviet, pat tādās valstīs kā Indonēzija un Brazīlija, šie standarti ietekmē valsts praksi. Taču ģeopolitiskā spriedze, kas ir pieaugusi korona pandēmijas rezultātā, liecina, ka ES ir jāizstrādā piemēroti instrumenti savai ārpolitikai un drošības politikai.

Aizsardzības politikas izaicinājumi

Diskusija par Eiropas armiju ir palielinājusies kopš Žana Kloda Junkera vārdiem 2015. gadā. Viņš aicināja ES veidot spēcīgāku vienotu militāro fronti. Lai gan kopš tā laika ir panākts progress kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) jomā, reāla izrāviena nav bijis. Daudzi eksperti, tostarp Eiropas Parlamenta deputāts Maikls Gālers un Eiropas Militārās komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Roberts Brīgers, uzsver, ka, lai gan agresijas karš Eiropā ir devis ES ievērojamu rīcībspēju, joprojām nav skaidrs, vai šī dinamika turpināsies.

Diskusijā tika skarti arī 2021. gada konferences par Eiropas nākotni rezultāti, kurā tika apspriestas jaunas ES perspektīvas un drošības politikas ambīcijas. Aptaujas liecina, ka pilsoņi skaidri nobalso par Eiropas ārpolitikas un drošības politikas stiprināšanu, taču vēl ir redzams, kā ES valstis reaģēs uz šīm prasībām. Ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas politikas domāšanā, lai nodrošinātu, ka ES ir nozīmīga loma globālajā drošības arhitektūrā, jo īpaši laikā, kad pieaug nevalstisko dalībnieku draudi un hibrīdkarš ir aktuāla.

Rezumējot, debates par Eiropas drošības un aizsardzības politiku nav tikai politologu vai militāro stratēģu temats, bet tās skar ikvienu cilvēku Eiropā. Paliek jautājums: vai ES ir gatava pozicionēt sevi kā nopietnu spēlētāju globālajā arēnā? Kas ir nepieciešams, lai palielinātu drošības izpratni dalībvalstīs un mudinātu tās sadarboties?

Lai iegūtu papildinformāciju par šo tēmu, apmeklējiet Tikšanās vieta Potsdama, Eiropa klasē vai ESUT.