Eiropas drošības nākotne: Potsdama apspriež stratēģijas!

Eiropas drošības nākotne: Potsdama apspriež stratēģijas!

Heinrich-Mann-Allee 107, 14467 Potsdam, Deutschland - Aizraujošā diskusijā par Eiropas drošības un aizsardzības politikas nākotni eksperti vakar tikās Potsdamā. Pasākums notika štata štābā Heinriha-Mann-Allee, un tas bija īpaši būtisks, ņemot vērā mainīgo transatlantisko drošības situāciju. Nepieciešamība pēc neatkarīgas drošības organizācijas Eiropai ir aktuālāka nekā jebkad agrāk, jo ASV prezidenta Donalda Trumpa otrais termiņš atstāj vietu spekulācijām par Amerikas Savienoto Valstu kā Eiropas aizsargājošo spēku turpmāko lomu. Eksperti, tostarp Dr. Ronja Kempins no Zinātnes un politikas fonda (SWP), apsprieda steidzamos izaicinājumus un iespējamos pasākumus, lai stiprinātu Eiropas drošības arhitektūru. Kļuva skaidrs, ka ES ir jāpārveido tā aizsardzības un drošības politika, lai spētu atbilstoši reaģēt uz pašreizējām norisēm.

Kā ir ar ES lomu pasaulē? Freizers Kamerons apraksta ES kā "neparastu lielvaru", lai gan tai nav klasiskās lielvaras militāro resursu, bet tam ir ievērojama "maiga jauda" tā milzīgā iekšējā tirgus dēļ. ES šobrīd pārstāv 16% no pasaules tirdzniecības. Drīz vien ES ietekme uz starptautiskajiem standartiem, kas pazīstama arī kā “Briseles efekts”, varētu kļūt vēl svarīgāka. Daudzās vietās, pat tādās valstīs kā Indonēzija un Brazīlija, šie standarti ietekmē nacionālo praksi. Tomēr ģeopolitiskā spriedze, kas palielinājusies korona pandēmijas rezultātā, liecina, ka ES ir jāizstrādā piemēroti instrumenti viņu ārvalstu un drošības politikai.

Aizsardzības politikas izaicinājumi

Diskusija par Eiropas armiju ir uzvarējusi kopš Žana Kloda Junkera vārdiem 2015. gadā. Viņš pieprasīja, lai ES veidotu spēcīgāku militārās vienības fronti. Lai gan kopš tā laika ir panākts progress kopējā ārvalstu un drošības politikā (GASP), ir reāls izrāviens. Daudzi eksperti, tostarp Eiropas Parlamenta loceklis Maikls Gahlers, un ģenerālis Roberts Brīgers, Eiropas Militārās komitejas priekšsēdētājs, uzsver, ka agresijas karš Eiropā ir virzījis ES uz ievērojamu spēju rīkoties, taču joprojām nav skaidrs, vai šī dinamika būs.

Diskusijā tika apskatīti arī konferences par Eiropas nākotnes rezultāti no 2021. gada, kurā tika apspriestas jaunas ES perspektīvas un tās drošības politikas ambīcijas. Aptaujas parāda skaidru pilsoņu balsojumu par Eiropas ārvalstu un drošības politikas stiprināšanu, taču joprojām ir jāredz, kā ES valstis reaģēs uz šīm prasībām. Lai nodrošinātu ES nozīmīgu lomu globālās drošības arhitektūrā, ir nepieciešama būtiska pārdomāšana politikā, it īpaši gadījumos, kad draudi palielinās aktieri, kas nav stāvokļi, un hibrīda karš ir izplatīts.

Apkopoja debates par Eiropas drošības un aizsardzības politiku ir ne tikai politikas vai militāro stratēģu jautājums, bet arī ietekmē visu Eiropā. Paliek jautājums: vai ES ir gatava sevi pozicionēt kā nopietnu spēlētāju uz globālā parketa? Kas nepieciešams, lai stiprinātu drošības izpratni dalībvalstīs un virzītu tās uz darbu?

Lai iegūtu papildinformāciju par šo tēmu, apmeklējiet vietni sanāksmju punkta podsdam href = "https: //www.europaimädächt.de/aussen-sicherheit- aizsardzības politika-europa"> Eiropa klasē vai eSut .