Gaisa kvalitātes trauksme Potsdamā: cik netīrs ir gaiss šodien?

Gaisa kvalitātes trauksme Potsdamā: cik netīrs ir gaiss šodien?

Potsdamas centrā tiek rūpīgi pārbaudīta gaisa kvalitāte. 2025. gada 12. septembrī, pateicoties pastāvīgi atjauninātajiem mērījumu staciju datiem, varēsim uzzināt, ko dara gaiss, ko elpojam. Šeit liela uzmanība tiek pievērsta smalkajiem putekļiem (PM10), kuru ierobežojums ir 50 mikrogrami uz kubikmetru gaisa. Šo vērtību nedrīkst pārsniegt vairāk kā 35 reizes gadā, kā norādīts maz-online.de.

Bet kā patiesībā mēra gaisa kvalitāti? Tās pamatā ir trīs galvenās vērtības: smalkie putekļi, slāpekļa dioksīds un ozons. Ir dažādas robežvērtības, sākot no “ļoti slikti” līdz “ļoti labi”. Slāpekļa dioksīda vērtības virs 200 μg/m³ ir īpaši satraucošas un nekavējoties izsauc trauksmes zvanus. Protams, svarīgi ir arī ieteikumi iedzīvotājiem ar dažādu gaisa kvalitāti. Kategorijā “ļoti slikti” ieteicams izvairīties no fiziskas slodzes ārpus telpām.

Pašreizējie mērījumi un veselības riski

Izmērītās vērtības tiek atjauninātas katru stundu un ir pieejamas iedzīvotājiem. Apmēram 20 minūtes pēc mērījuma veikšanas varat iebāzt degunu uzturētajos datos, lai gan tie ir provizoriski un nav piemēroti turpmākai apstrādei, kā to skaidri parāda platforma luftdaten.brandenburg.de. Tiek uzsvērts, ka izmaiņas iespējamas jebkurā laikā un galīgie rezultāti pēc tam tiks publicēti gada gaisa kvalitātes pārskatā.

Gaisa piesārņojuma izraisīto priekšlaicīgas nāves gadījumu skaits Eiropā ir iespaidīgs. Tiek lēsts, ka 2022. gadā ES cieta 239 000 nāves gadījumu cieto daļiņu, 70 000 ozona un 48 000 slāpekļa dioksīda dēļ. eea.europa.eu. Tas vēlreiz parāda, cik kritiska ir situācija attiecībā uz mūsu gaisa kvalitāti.

Ieskats nākotnē

Pozitīvi ir tas, ka no 2005. līdz 2022. gadam cieto daļiņu izraisīto nāves gadījumu skaits tika samazināts par 45%. ES arī ir izvirzījusi sev mērķi līdz 2030. gadam par 55% samazināt cieto daļiņu piesārņojumu. Kopš 12. septembra ir spēkā jauni gaisa kvalitātes noteikumi, kas ir tuvāk Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadlīnijām. Tomēr, neskatoties uz šiem sasniegumiem, gaisa piesārņojums joprojām ir lielākais vides veselības apdraudējums Eiropā.

Mēs visi varam darīt visu, lai uzlabotu gaisa kvalitāti. Informējot sevi par pašreizējām vērtībām un pielāgojot savu uzvedību, piemēram, transporta izvēli vai patērētāju uzvedību, mēs varam saglabāt gaisu tīru nākamajām paaudzēm. Jo viens ir skaidrs: mūsu vides un cilvēku veselība ir cieši saistīta.