Potsdama aicina uz solidaritāti: Pasaules bēgļu diena pieprasa mūsu rīcību!
2025. gada Pasaules bēgļu dienā Potsdamas integrācijas virsnieks aicina solidarizēties ar bēgļiem un kritizē migrācijas politikas pasākumus.

Potsdama aicina uz solidaritāti: Pasaules bēgļu diena pieprasa mūsu rīcību!
Pasaules bēgļu diena 20. jūnijā ir tepat aiz stūra, un tā sabiedriskajā diskusijā ienes svarīgus ar migrāciju un bēgļu aizsardzību saistītus jautājumus. Dr. Amanda Palenberga, Potsdamas pilsētas migrācijas un integrācijas komisāre, steidzami aicina uz solidaritāti ar bēgļiem. Savā runā viņa uzsvēra nepieciešamību aktīvi aizstāvēt aizsardzības meklētāju tiesības un veikt konkrētus pasākumus, lai dotu cilvēkiem jaunu skatījumu, nepaļaujoties uz migrācijas politikas izolāciju. Potsdama ir lepni pasludinājusi sevi par drošu patvērumu un koncentrējas uz iekļaujošu mājokļu projektēšanu nelabvēlīgām grupām, nevis veicinot izolāciju un noraidīšanu. Ņemot vērā nelegālos noraidījumus pie ES un Vācijas ārējām robežām, ir nepieciešams taustāms protests, lai uzlabotu bēgļu situāciju un aizsargātu viņu tiesības, ziņo Potsdam.de.
Pasaules Bēgļu dienai nu jau 25. gads, un šī apņemšanās šodien ir aktuālāka nekā jebkad agrāk. Kā uzsver Cilvēktiesību institūts, šī diena ir atgādinājums, ka aizsardzība pret vajāšanu, vardarbību un daudziem cilvēkiem ir būtiska. Laikā, kad individuālās tiesības uz patvērumu tiek pastāvīgi apšaubītas, ir svarīgāk nekā jebkad agrāk saprast bēgļu aizsardzību kā preventīvu cilvēktiesību aizsardzību. Cilvēktiesību politikas nodaļas vadītāja Nele Allenberga aicina ievērot šos principus un kritizē Eiropā pieaugošo tendenci attēlot migrāciju kā draudu, nevis uzturēt tiesisko noteiktību.
Neskaidri laiki tiem, kas meklē aizsardzību
Migrācijas kustības bieži vien nevar skaidri nodalīt; daudzi cilvēki bēg no konfliktiem vai vajāšanām. Kā paskaidrots [bpb.de] rakstā (https://www.bpb.de/themen/migration-integration/kurzdossiers/207695/fluechtlingsrecht-der-internationale-frame/), migrācijas iemesli izriet no sarežģītas nabadzības, vardarbības un politisko satricinājumu mijiedarbības. Taču realitāte rāda, ka ne visas piespiedu migrācijas tiek atzītas par tādām, kurām nepieciešama aizsardzība, kas daudzus atstāj nedrošā juridiskā dilemmā. Tiesām esošā tiesiskā situācija būtu jāinterpretē tā, lai tiktu nodrošinātas aizsardzības meklētāju tiesības – steidzami nepieciešama atgriešanās pie konstitucionālajiem principiem.
Potsdamā 23.jūnijā paredzēts arī pasākums “Kurdistāna fokusā – delegācijas ceļojuma pieredze”, kurā tiks apskatīta deportēto cilvēku pieredze. Galvenā uzmanība tiek pievērsta atgriešanas izaicinājumam, Vācijas atbildībai un esošajai cilvēktiesību aizsardzībai. Dalība šajā pasākumā ir bez maksas un ir svarīga zīme pilsētas apņemšanās palīdzēt bēgļiem.
Bēgļu tiesību aktu aktualitāte
Starptautiskie bēgļu tiesību akti nodrošina ietvaru, kurā valstīm jārīkojas attiecībā uz bēgļu tiesībām. Jo īpaši Ženēvas konvencija par bēgļiem un neizraidīšanas princips liecina, ka atgriešanās bīstamās situācijās ir nelikumīga. Vācija un daudzas citas valstis ir apņēmušās nodrošināt bēgļu aizsardzību, kas šobrīd vairāk nekā jebkad prasa aktīvu un uz solidaritāti balstītu pieeju.
Noslēgumā jāsaka, ka gaidāmā Pasaules Bēgļu diena sniedz iespēju izgaismot bēgļu izaicinājumus un tiesības. Laikā, kad daudziem cilvēkiem, kas meklē aizsardzību, tiek traucētas tiesības uz patvērumu, ir nepieciešama pilsoniskās sabiedrības balss, lai pievērstu uzmanību šīm sūdzībām un rastu ilgtspējīgus risinājumus.