Veco apģērbu haoss Templinā: DRK cīnās ar atkritumu plūdiem!

Veco apģērbu haoss Templinā: DRK cīnās ar atkritumu plūdiem!

To, kas notiek Templinā, daudzi pilsoņi nesaprot, un tas izraisa lielu ažiotāžu. Atbildīgā DRK organizācija paziņojusi par pārsteidzošu notikumu: arvien vairāk sieviešu un vīriešu DRK konteineru priekšā izmet nešķirotus atkritumu maisus, kuros ir vecas drēbes. Tas notiek, neskatoties uz skaidrām zīmēm, kas norāda: “Atkritumu izgāšanas zona nav aizliegta”. Varētu gandrīz domāt, ka šīs pazīmes paliek nepamanītas. Visbeidzot, pastāv liela neskaidrība pēc izmaiņām jaunajā aprites ekonomikas likumā, kas ir spēkā kopš 2025. gada. Tagad tas nosaka, ka pašvaldībām ir pienākums atsevišķi savākt veco apģērbu, tīros tekstilizstrādājumus nonākot lietotu apģērbu konteineros un nolietotos tekstilizstrādājumus atkritumu tvertnē, kā parādīts attēlā. Ziemeļu kurjers ziņots.

Vissvarīgākais ir tas, ka pilni 70% veco apģērbu, kas nonāk DRK konteineros, tagad nav lietojami - tie ir netīri vai nolietoti. Rezultātā Vācijas Sarkanais Krusts (DRK) uz laiku demontējis konteinerus Prenclavā, Ebersvaldē un Templinā. Uzrunātie iedzīvotāji ir nobažījušies, ka viņi nedrīkst vecās drēbes izmest sadzīves atkritumos un acīmredzot visu meta konteineros. Lai novērstu šo nenoteiktību, iesaka Hamburgas patērētāju centrs ka stipri netīri vai salauzti tekstilizstrādājumi jāiznīcina kā atlikušie atkritumi.

Jaunie noteikumi rada neskaidrības

Apjukumu izjūt ne tikai iedzīvotāji, bet arī daudzas bezpeļņas organizācijas. ES direktīva, kas stājās spēkā 2025. gadā, nenošķir valkājamu un bojātu apģērbu. Tāpēc daudzi iedzīvotāji nav pārliecināti, kā pareizi atbrīvoties no vecajām drēbēm. Jaunā regulējuma mērķis ir samazināt atkritumu daudzumu un labāk pārstrādāt tekstilizstrādājumus, kas ir ārkārtīgi svarīgi, īpaši šobrīd, kad tekstilrūpniecība tiek uzskatīta par vienu no lielākajiem vides piesārņotājiem. Šajā nozarē tikai 1% veco apģērbu nonāk otrreizējā pārstrādē, bet lielākā daļa tiek sadedzināta vai eksportēta. Eko tests ziņots.

Visā ES cilvēki katru gadu pērk gandrīz 26 kilogramus tekstilizstrādājumu un aptuveni 11 kilogramus no tiem izmet. Tiek lēsts, ka aptuveni 17% apģērbu tiek izmesti gandrīz nevalkāti. Pieprasījums pēc otrreizējās pārstrādes jaudas ir liels, un jauda jau ir pie tās robežas, kas palielina izaicinājumus lietoto apģērbu tirgū. Zemais pārstrādes līmenis un pieaugošais lietoto apģērbu daudzums, ko izraisa arī ātrās modes industrija, nozīmē, ka esošās sistēmas ātri sasniedz savas robežas.

Praktiski padomi iznīcināšanai

Ko tad pilsoņi var darīt? Saskaņā ar UDG teikto, ir “atkritumu ABC”, kurā var atrast noderīgas utilizācijas instrukcijas. Nolietotās vecās drēbes nonāk atkritumu tvertnē, savukārt lietojamās drēbes jāmet veco apģērbu konteinerā. DRK apģērbu veikalu kontaktpersona Katrīna Šulca ieteica cilvēkiem, kuri vēlas nodot vecās drēbes, iepriekš pieteikt tikšanos. Šeit ir norādīti DRK apģērbu veikalu darba laiki Ukermarkā, lai atvieglotu apģērbu nodošanu.

Rezumējot, jaunā likumdošana un ES direktīvas ir radījušas daudz neskaidrību. To pavada milzīgs izaicinājums pareizi šķirot vecās drēbes un tos ilgtspējīgi pārstrādāt. Apzināta lietošana un kvalitatīva, ilgmūžīga apģērba nēsāšana, kā to iesaka daudzi eksperti, var palīdzēt novērst problēmu. Tas ir vienīgais veids, kā mēs galu galā varam sniegt pozitīvu ieguldījumu videi un padarīt apģērbu ciklu ilgtspējīgu.