Everss aicina veikt sociālās reformas: Berlīnē taupības plāni apdraud krīzi!

Everss aicina veikt sociālās reformas: Berlīnē taupības plāni apdraud krīzi!

Berlīnes finansiālā situācija ir saspringta, un tam ir sekas. Finanšu senators Stefans Everss (CDU) aicinājis veikt visaptverošu labklājības valsts reformu. Iemesls tam ir tas, ka kredīti jāizmanto ne tikai svarīgām investīcijām, bet arī sociālajai palīdzībai. Ar savām prasībām Eversa mērķis ir izveidot sistēmu, kas uztur sociālās izmaksas pieņemamā diapazonā. Viņš min tādus piemērus kā palīdzība māsu jomā, integrācija un jauniešu labklājība. Viņš sūdzas, ka sarežģītā juridiskā situācija sociālajā jomā situāciju tikai pasliktina. "Mums ir jārisina standarti," saka Evers, ne tikai atsaucoties uz augstajām datu aizsardzības un patērētāju aizsardzības prasībām, bet arī brīdinot par "paralīzi" un "eksplodējošām izmaksām" šo prasību dēļ. Viņš aicina samazināt tā sauktos Vācijas zelta standartus, lai arī turpmāk spētu darboties. Tiek ņemtas vērā aplūkotās tēmas Ukermarkas kurjers un apkopo aktuālākos punktus.

Taču tie nav vienīgie izaicinājumi, ar kuriem šobrīd saskaras Berlīne. Senāts esošajā un topošajā budžetā plāno ietaupījumus, kas īpaši skars sociālās institūcijas. Saskaņā ar to rbb24 Sociālo biedrību pārstāvji ziņo, ka pirmie šo ietaupījumu efekti jau ir manāmi. Budžeta projektā plānotās dotācijas ir ievērojami mazākas nekā iepriekš, un tās būtu steidzami jāpārskata. Īpaši tiek skartas tādas jomas kā palīdzība bezpajumtniekiem, atbalsts migrantiem un likumpārkāpēju reintegrācija. Dažviet jau tiek runāts par štatu samazināšanu, un nereti sociālās iestādes nonāk uz bankrota sliekšņa.

Pieaug spiediens uz sociālajām institūcijām

Berlīnes štata finansiālā situācija ir sarežģīta. Samazinājumu veicina valsts kases deficīts, personāla izmaksu pieaugums un nodokļu ieņēmumu samazināšanās. Samazinājumi, kas pašreizējā dubultajā budžetā sasniedz 3 miljardus eiro, ir tikai sākums; 2026. un 2027. gadā plānoti papildu ietaupījumi aptuveni 1,6 miljardu eiro apmērā. Tādēļ sociālās biedrības aicina nodrošināt ilgtermiņa finansējumu ar fiksētām summām vai pakalpojumu līgumus, lai samazinātu administratīvās izmaksas. Pašreizējās aplēses liecina, ka 30 līdz 40% no sociālajiem projektiem paredzētajiem līdzekļiem tiek izlietoti tikai to administrēšanai. Šajā ziņā sociālais senators Kansels Kiziltepe ir paziņojis, ka darba grupa izstrādās pasākumus birokrātijas izmaksu samazināšanai, kas tiks prezentēti jau 2025. gada martā.

Kopumā Berlīnes sociālajā sektorā parādās neskaidrības un reformu nepieciešamība. Aktuāli ir jākoncentrējas uz aktuālo diskusiju par uzkrājumiem un labklājības valsts struktūru, lai beidzot risinātu problēmas, ar kurām saskaras sociālie dienesti. Atliek noskaidrot, vai nepieciešamās reformas var stāties spēkā pietiekami ātri, lai apturētu gaidāmo paralīzi un strauji augošās izmaksas.