Pensijas palielinājums: 18,67 eiro par mūža piepūli – ko tas nozīmē?

Pensijas palielinājums: 18,67 eiro par mūža piepūli – ko tas nozīmē?

Tūkstošiem senioru Vācijā pēdējo dienu laikā ir saņēmuši savus jaunos paziņojumus par pensiju, un reakcija uz tiem bieži ir prātīga. Tā tas ir arī ar 71 gadu veco Prenclau pensionāri Elki Madeju. Viņa saņēma pensijas palielinājumu tikai par 18,67 eiro, kas viņai šķita “smiekli”. Tā viņš ziņo Ziemeļu kurjers un tādējādi izceļ nomākto situāciju, kādā atrodas daudzi gados vecāki cilvēki.

Madeja visu mūžu smagi strādājusi – vispirms ceļu un būvinženierzinātnēs VDR, pēc tam kā noliktavas strādniece, pirms veselības problēmu dēļ 55 gadu vecumā viņa palika bez darba. 60 gadu vecumā viņa uzdrošinājās sākt jaunu darbu geriatriskajā aprūpē. Taču šis darbs nebija bez izaicinājumiem, jo ​​viņai bija jāveic vairākas operācijas, pēdējo reizi audzēja dēļ. Neskatoties uz neveiksmēm, viņa nepadodas. Viņa aktīvi dalās savā pieredzē sociālajos tīklos.

Situācija, kurā atrodas daudzi vecāka gadagājuma cilvēki, ir satraucoša. Saskaņā ar Federālās Darba un sociālo lietu ministrijas pētījumu, kas balstīts uz vairāk nekā 30 000 cilvēku, seniori, kas vecāki par 60 gadiem, arvien vairāk cieš no finansiālām grūtībām. Nabadzības līmenis Brandenburgā pagājušajā gadā pieauga līdz 14,9 procentiem, skarot aptuveni 381 000 cilvēku. Dzīves dārdzības pieaugums, ko izraisa augstākas enerģijas, mājokļa un pārtikas cenas, īpaši skar gados vecākus cilvēkus un jaunas ģimenes BMAS piezīmes.

Pensiju attīstība un nabadzība

Aplūkojot pensiju sistēmu, redzams, ka attiecība starp standarta pensiju un vidējo gada algu ir nepārtraukti samazinājusies kopš 20. gadsimta 70. gadiem. Pensiju līmenis šobrīd ir mazāks par 50 procentiem no vidējiem ienākumiem Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra rezumē. Tas nozīmē, ka likumā noteiktā pensija nav pietiekama, lai nodrošinātu dzīves līmeni vecumdienās.

Obligātā pensiju apdrošināšana joprojām ir vissvarīgākā vecuma drošības sistēma Vācijā, taču daudzi joprojām paļaujas uz papildu privāto vai uzņēmumu pensiju nodrošināšanu. Rietumvācijā aptuveni 56 procentus no bruto ienākumiem cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, veido pensiju apdrošināšana, bet Austrumvācijā pat aptuveni 85 procentus. Tas ilustrē pensionāru atkarību no šī ienākumu avota, savukārt pirktspēja cieš no reālās standarta pensijas saraušanās.

Ņemot vērā visus šos notikumus, kā arī tādus personīgos likteņus kā Elkes Madejas liktenis, kļūst skaidrs, ka izaicinājumi daudziem vecākiem cilvēkiem Vācijā ir milzīgi. Viņi saskaras ne tikai ar finansiālām problēmām, bet arī ar veselības un sociālajām problēmām, kas pelnījušas lielāku uzmanību sabiedrībā.