Woidke iebilst Benai: PCK pārstrādes rūpnīcai draud lielas briesmas!

Woidke iebilst Benai: PCK pārstrādes rūpnīcai draud lielas briesmas!

Brandenburgā diskusijas par PCK pārstrādes rūpnīcu Švedtā tuvojas galam. Valsts premjerministrs Dītmars Vaidke (SPD) noraida sava koalīcijas partnera BSW skarbo kritiku. Nesenā paziņojumā presei BSW štata priekšsēdētāja Frīderike Benda federālo valdību raksturoja kā "Austrumvācijas rūpniecības kapa racēju" un brīdināja par iespējamām ASV sankciju sekām naftas pārstrādes rūpnīcai, kuras lielākā daļa pieder Rosņeftj meitasuzņēmumam. Runa ir par aptuveni 1200 darbavietu esamību un energoapgādi Vācijas austrumos. Tomēr Woidke pārstāve uzsver, ka uzticība federālajai valdībai joprojām ir neskarta un ka tā rūpējas par naftas pārstrādes rūpnīcas nākotni, savukārt premjerministrs tiecas pēc konstruktīvas sadarbības ar BSW.

Benda nav uzjautrināta un aicina federālo valdību aktīvi cīnīties, lai saglabātu PCK pārstrādes rūpnīcu. Viņas izteikumus atbalsta arī citi BSW deputāti. Ekonomikas ministrs Reihe (CDU) ir arī atbildīgs par reģiona interešu aizsardzību. SPD Saeimas frakcijas deputāts Sebastjans Rūters uzsver, ka vēlas kopīgiem spēkiem meklēt risinājumus izaicinājumu pārvarēšanai. Galu galā paliek jautājums par to, kā federālie politikas veidotāji reaģēs uz dedzīgo kritiku.

Kritiska situācija sankciju dēļ

Federālā Ekonomikas ministrija ir optimistiska un neuzskata, ka ASV sankcijas ietekmēs Rosņeftj Vācijas meitasuzņēmumus trasta pārvaldībā. Uzņēmums, kuram pieder 54 procenti PCK naftas pārstrādes rūpnīcas akciju, šobrīd atrodas Federālās Ekonomikas ministrijas aizgādnībā. Advokāts Bertrāns Malmendiers ir pārliecināts, ka Rosņeftj Vācija darīs visu, lai saņemtu nepieciešamos saskaņojumus no ASV varas iestādēm. Tomēr PCK pārstrādes rūpnīcai gaiss kļūst arvien retāks.

Pašai PCK pārstrādes rūpnīcai ģeopolitisko apstākļu dēļ ir neskaidra nākotne. Joprojām gaisā virmo bijušie Roberta Habeka (Greens) solījumi par ūdeņraža projektiem un elektrolizatoru uzstādīšanu. Naftas piegādes no Krievijas tagad ir novirzītas, piemēram, uz tādām valstīm kā Indija, kas Švedtam padara tirgus apstākļus vēl grūtākus. Vietu satrauc arī Eiropas lēmums, kas nosaka, ka dalībvalstīm līdz 2027.gadam jāatsakās no Krievijas enerģijas avotiem, lai gan drīzumā tiks prezentēts konkrēts ceļvedis.

Atgriezties pie Krievijas energoapgādes?

Ņemot vērā ekonomiskās grūtības, Austrumvācijas uzņēmumi aicina atgriezties pie Krievijas energoapgādes. Kristians Ginters, lielas ķīmiskās rūpnīcas vadītājs, uzskata, ka tas ir nepieciešams reģiona ekonomiskajai stabilitātei. Tikmēr Saksijas-Anhaltes ekonomikas ministrs Svens Šulce (CDU) atbalsta prasības un saskata iespējamu pavērsienu enerģētikas politikā, ja Ukrainā tiks panākts miera līgums. PCK naftas pārstrādes rūpnīca vēstulē premjeram paudusi bažas par savu nākotni.

Diskusija par naftas pārstrādes rūpnīcu Švedtā un visu nozari austrumos parāda, kā ģeopolitiskā attīstība var būtiski ietekmēt arī vietējā līmenī. Jāskatās, kādus soļus veiks federālā valdība, lai nopietni uztvertu uzņēmumu un darbinieku bažas.