Līdznoteikšanās nākotne: DGB pieprasa jaunas tiesības uzņēmumu padomēm!

Līdznoteikšanās nākotne: DGB pieprasa jaunas tiesības uzņēmumu padomēm!

Vācija, īpaši Ķelnē, pūš svaiga vēsma uzņēmuma līdznoteikšanai. DGB Berlīnes-Brandenburgas apgabals nesen atzinīgi novērtēja Federālās padomes iniciatīvu modernizēt uzņēmumu līdznoteikšanos. Pateicoties kopīgajam rezolūcijas priekšlikumam, ko cita starpā iesniegusi arī Brandenburgas pavalsts, ir gaidāmas izmaiņas, kuru mērķis ir atjaunināt juridisko bāzi uzņēmumu padomju darbam. Nele Techen, DGB Berlin-Brandenburg priekšsēdētāja vietniece, to izsaka īsumā: mākslīgā intelekta (AI) izaicinājumi un klimatam draudzīga ekonomikas pārstrukturēšana prasa jaunus noteikumus. Tie ir paredzēti, lai nodrošinātu paplašinātu līdznoteikšanos, kas stiprina uzticēšanos pārmaiņu laikā un vienlaikus veicina konkurētspēju.

DGB sagaida, ka jaunā federālā valdība aktīvi uzņemsies iniciatīvu un turpinās attīstīt koplēmumu. Šis ir solis, ko arodbiedrības un DGB vēlas konstruktīvi atbalstīt. Tajā uzsvērta konkrētu reformu pasākumu nozīme, lai attaisnotu darbinieku cerības.

Mākslīgais intelekts fokusā

Bet ko tas patiesībā nozīmē mākslīgā intelekta izmantošanai ikdienas darbā? AI vairs nav tikai bubulis, bet tiek izmantots daudzās nozarēs, lai optimizētu procesus un atbalstītu lēmumu pieņemšanu. DGB Bildungswerk ziņo, ka AI sistēmas uzņemas uzdevumus, kas kādreiz bija cilvēka domāšanas pārziņā, piemēram, tādās jomās kā veselības aprūpe, finanses un mārketings. Šī tehnoloģija var ne tikai automatizēt monotonus uzdevumus, bet arī ļauj darbiniekiem koncentrēties uz radošām aktivitātēm, palielinot darba kvalitāti un gandarījumu.

Taču šeit ieteicams ievērot piesardzību: lai gan AI sniedz daudzas priekšrocības, tas var arī apdraudēt darbavietas. Tāpēc ir būtiski, lai uzņēmumu padomes aktīvi iesaistītos AI projektu plānošanā un īstenošanā, lai aizsargātu darbaspēka intereses. Datu aizsardzībai un diskriminācijas novēršanai ir galvenā loma. Uzņēmuma padome ir atbildīga par šo tiesību aktu prasību ievērošanas uzraudzību un, ja nepieciešams, var arī vērsties tiesā, lai aizsargātu darbinieku tiesības. Turklāt uzņēmumu padomes var sadarboties ar AI ekspertiem, lai izstrādātu apmācības pasākumus un izstrādātu vadlīnijas AI izmantošanai.

Eiropas AI regula

Debašu uzmanības centrā ir arī Eiropas regula par mākslīgo intelektu, kas stājās spēkā vasarā. Šī regula nosaka stingrus standartus un nosaka, ka mākslīgā intelekta sistēmas civilajā sektorā ir jādarbina drošā, caurskatāmā un nediskriminējošā veidā. Šeit galvenais mērķis ir darbinieku pamattiesību un interešu aizsardzība. Regula nāk tieši laikā, jo nosaka, ka augsta riska mākslīgā intelekta sistēmas, piemēram, pretendentu klasificēšana vai ieteikumu sniegšana kvalifikācijas pasākumiem, ir pakļautas plašai pārskatatbildībai.

Jaunie noteikumi, kas stāsies spēkā 2026. gada augustā, galvenokārt pastiprinās uzraudzības iestāžu veiktās kontroles. No 2027. gada augusta augsta riska sistēmu operatoriem būs jāiesniedz pamattiesību ietekmes novērtējums. Tas sniedz darbiniekiem un darbinieku padomēm svarīgu informāciju par sistēmām un to riskiem un nodrošina līdznoteikšanās tiesības, lietojot AI programmatūru.

Automatizētajos lēmumu pieņemšanas procesos arvien biežāk tiek pārbaudīts, vai nav pārkāpta Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR). Pieļaujamos AI produktus var arī ierobežot vai pat aizliegt izmantot uzņēmumā, ja tas ir darbinieku interesēs. Šie būtiskie noteikumi nodrošina darbinieku tiesību aizsardzību, neskatoties uz tehnoloģiju izmaiņām.

Rezumējot, Ķelne atrodas aizraujošā pagrieziena punktā, kurā aktīvi jāveido attīstība mūsdienu darba pasaulē. Uzņēmumu padomju un darbinieku sadarbībai būs izšķiroša nozīme, lai izmantotu digitalizācijas piedāvātās iespējas, vienlaikus saglabājot godīgumu un pārredzamību.

Lai iegūtu papildinformāciju, apmeklējiet DGB, DGB Bildungswerk un TBS North Rhine-Westphalia tīmekļa vietnes: DGB Berlīnes-Brandenburgas rajons, DGB izglītības organizācija, TBS Ziemeļreina-Vestfālene.