Vācija dilemmā: sankcijas pret Izraēlu ir redzamas?

Vācija dilemmā: sankcijas pret Izraēlu ir redzamas?

Pašlaik federālā valdība tiek kritizēta, jo Vācija ir izolējusies starptautiskajās debatēs par Tuvo Austrumu konfliktu. Pēc Tuvo Austrumu eksperta Pītera Lintla teiktā, Federatīvā Republika atrodas “nedaudz izolētā” pozīcijā, kad runa ir par atbalstu Izraēlai. Nav noslēpums, ka aptuveni trīs ceturtdaļas no visām ANO dalībvalstīm atzīst Palestīnas valsti, taču Vācija nav viena no tām. Šī nekustīgums nozīmē, ka valdība ir gatava atzīt Palestīnas valsti tikai noteiktos apstākļos, proti, pēc miera sarunām, kas, visticamāk, nenotiks pārskatāmā nākotnē. Pašreizējā Izraēlas valdība īpaši skatās iespējamos risinājumus ar negatīvu attieksmi, un Lintls uzsver, ka līdz šim nav ticama veida, kā atbalstīt Palestīnas valsti, kā ziņo ZDF šodien.

Konflikts starp Izraēlu un Hamas rada milzīgu spriedzi politiskajā vidē. Lintls uzsver, ka Vācijas valdība ir veikusi ievērojamu pavērsienu, uzliekot Izraēlai ieroču embargo, kas pirms dažiem gadiem nebūtu bijis iedomājams. Sagaidāms, ka tuvāko mēnešu laikā kanclers Frīdrihs Mercs pievērsīsies federālās valdības nostājai par iespējamām sankcijām pret Izraēlu – tēmu, kas vēl vairāk rosina sabiedriskās debates.

Sarežģītā situācija Tuvajos Austrumos

Situācija Tuvajos Austrumos ir saspringta līdz sabrukumam. Lai gan Lielbritānijas ārlietu ministre Iveta Kūpere ANO konferencē norādīja uz divu valstu risinājuma akūtajām briesmām, viņa arī aicināja nekavējoties noslēgt pamieru starp Izraēlas armiju un Hamas. Šī risinājuma gaidāmās neveiksmes iemesli ir sarežģīti, sākot no nepārtrauktas asinsizliešanas līdz cilvēku badam un beidzot ar Izraēlas apmetņu vardarbīgu paplašināšanos. Lielbritānijas spiediens uz starptautisko sabiedrību atzīt Palestīnas valsti varētu būt pagrieziena punkts pēc tam, kad Lielbritānija un Kanāda nesen paziņoja par savu apņemšanos atbalstīt Palestīnas valstiskumu, kā stern.de3.96.0html.

Ideja par divu valstu risinājumu, kas balstīta uz 1947. gada ANO sadalīšanas plānu, joprojām tiek uzskatīta par dzīvotspējīgāko ceļu. Taču ir neatrisināti jautājumi, kas jārisina pirms īstenošanas, tostarp atdalīšanas un robežlīnijas, kā arī problēmas, kas izriet no Izraēlas apmetņu politikas Rietumkrastā. Šī sarežģītība ir iemesls, kāpēc daži eksperti apsver alternatīvus risinājumus, piemēram, vienas valsts risinājumu vai trīs valstu risinājumu, pat ja vairākums tos noraida kā maz ticamus.

Globālās perspektīvas

Ideja, ka starptautiskiem dalībniekiem varētu būt galvenā loma miera procesā, tiek meklēta no dažādām pusēm. Pašlaik tādi pasākumi kā ES un Izraēlas asociācijas nolīguma pārskatīšana, kura pamatā ir cilvēktiesības un demokrātijas principi, ir potenciāls spiediena līdzeklis. Šīs vienošanās apturēšana varētu būt veids, kā stāties pretī Izraēlai un virzīt humānas pārmaiņas Gazā.

Taču, lai gan starptautiskā sabiedrība tiek aicināta pildīt savus pienākumus, uz vietas valda dziļa neuzticēšanās — starp Izraēlu, palestīniešiem un valstīm, kas vēlas darboties kā starpnieki. Lintls skaidro, ka konflikta atrisināšanai nepieciešami spēki ar atbalstu un uzticību abām tautām, lai panāktu patiesu mieru, kuru vēl aktuālāku padara arī pašreizējā humanitārā krīze.

Pasaule gaida risinājumu, kas pārsniedz īslaicīgas miera situācijas. Ceļš ir akmeņains, taču vētrainajā situācijā, iespējams, varētu parādīties cerības, ko var radīt dzīvotspējīgas starptautiskās un nacionālās stratēģijas, kā cita starpā norāda Wiener Zeitung.