Vācija ir spēcīga MINT, bet izglītības nevienlīdzība pieaug!

Vācija ir spēcīga MINT, bet izglītības nevienlīdzība pieaug!

Visaptverošā Vācijas izglītības sistēmas analīzē pašreizējais ESAO pētījums “Education at a Glance 2025” izceļ Vācijas universitāšu stiprās un vājās puses. Šis pētījums parāda, ka Vācijas universitātēm klājas labi starptautiski un ka MINT priekšmeti – t.i., matemātika, datorzinātnes, dabaszinātnes un tehnoloģijas – ir īpaši populāri. Tagesschau arī ziņo, ka universitāšu, tehnisko koledžu vai arodkoledžu grādu īpatsvars pēdējos gados ir palielinājies no 33% līdz 40%.

Bīstama plaisa izglītības sasniegumos

Neskatoties uz šīm pozitīvajām norisēm, rezultāti arī skaidri parāda, ka pastāv problēmas. Ziņojumā ir brīdināts, ka pieaug to jauniešu skaits, kuri nav ieguvuši skolu vai profesionālo izglītību. Īpašas bažas rada pieaugošā atšķirība starp augstāko un zemāko izglītības līmeni, jo īpaši starp 25 līdz 34 gadus veciem jauniešiem. Šajā vecuma grupā 15% 2024. gadā nebija ieguvuši tehnikumā iestājkvalifikāciju vai arodapmācību – par diviem procentpunktiem vairāk nekā 2019. gadā. ES salīdzinājumā Vācija sasniedz tikai labākas vērtības nekā Itālija, Portugāle un Spānija.

Izglītības un pētniecības ministre Doroteja Bēra uzsver, ka ģimenes izcelsme būtiski ietekmē izglītības iespējas. Vecāku bērniem bez grāda ir mazākas iespējas iegūt koledžas grādu. Šī sociālā nevienlīdzība ir steidzami jārisina, jo 25–64 gadus veci cilvēki ar koledžas grādu nopelna vidēji par 50% vairāk nekā viņu kolēģi bez augstākās izglītības.

Izaicinājumi un pasākumi

ESAO ziņojumā aplūkotas arī problēmas, kas Vācijas izglītības nozarei jāpārvar. Uzmanības centrā ir pārāk daudz mazkvalificētu pieaugušo un nepietiekamas pamatprasmes. Īpaši sarežģīta situācija ir agrīnā bērnības izglītībā, kur sociālā nevienlīdzība ir īpaši izteikta. Lai risinātu šīs problēmas, ir nepieciešami fundamentāli politiski pasākumi.

Plānoto pasākumu ietvaros, cita starpā, mērķis ir reformēt BAföG, turpināt izstrādāt MINT rīcības plānu un īstenot augsto tehnoloģiju programmu Vācijā, lai veicinātu profesionālo apmācību un stiprinātu pāreju no skolas uz apmācību. Parlamentārā valsts sekretāre Mareike Vulfa ziņo par iniciatīvu, kuras mērķis ir paplašināt pēckvalifikācijas izglītības ceļus.

Starptautiskie studenti un Vācijas konkurētspēja

Pozitīva nodaļa pētījumā ir starptautisko studentu skaita pieaugums Vācijā. Ārvalstu studentu īpatsvars pieauga no 7,1% 2013. gadā līdz 12,7% 2023. gadā. Pašreizējie skaitļi liecina, ka 2024./2025. gada ziemas semestrī Vācijā bija vairāk nekā 492 600 starptautisko studentu, kas atbilst 17% no 2,87 miljoniem studentu kopskaita. Līdz ar to Vācija ieņem vadošo lomu starp angliski nerunājošajām valstīm un ieņem ceturto vietu aiz ASV, Lielbritānijas un Austrālijas, kas apliecina Vācijas augstskolu pievilcību.

Rezumējot, OECD pētījums var apstiprināt pozitīvos notikumus Vācijas izglītības sistēmā daudzās jomās, bet tajā pašā laikā izceļ svarīgus izaicinājumus, kas vēl ir jāpārvar. Izglītības sistēma saskaras ar uzdevumu gan mazināt sociālo nevienlīdzību, gan turpināt uzlabot izglītības piedāvājuma kvalitāti un pieejamību. Papildu informācija par pētījumu un aktuālajām norisēm atrodama mājaslapā ikdienas ziņas kā arī KMK jāatgūst.