Vācijas cīņa par enerģētisko suverenitāti: ceļā uz neatkarību!

Vācijas cīņa par enerģētisko suverenitāti: ceļā uz neatkarību!

Sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā Vācija ir krasi samazinājusi savu atkarību no fosilā kurināmā, īpaši Krievijas gāzes. Pēc iebrukuma Ukrainā pirms vairāk nekā trim gadiem valsts ir būtiski pārgājusi uz savu elektroenerģijas un siltuma ražošanu. Tas ir ne tikai enerģētiskās drošības jautājums, bet arī ekonomikas politikas nepieciešamība Spogulis ziņots. Šobrīd arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts atjaunojamiem energoresursiem, kas tiek uzskatīts par uz nākotni vērstu soli, lai stabilizētu savu energoapgādi.

Jūs to gandrīz iztēlojaties kā pagrieziena punktu, kad skatāties uz pirmajiem soļiem ceļā uz neatkarību. Galvenais jēdziens šajās debatēs ir elektrifikācija. Tā ir galvenā uzmanība, kad runa ir par arvien lielāku mobilitātes, siltumapgādes un rūpniecisko procesu nodrošināšanu ar atjaunojamiem enerģijas avotiem. Tas ļaus Vācijai vēl vairāk paplašināt savu enerģētikas autonomiju, kā parādīts tīmekļa vietnē veiktajā analīzē DGAP var lasīt.

Drošības politikas izaicinājums

Atteikšanās no Krievijas enerģijas importa iet roku rokā ar pieaugošu izpratni par drošības situāciju Eiropā. Donalda Trampa prezidentūras ietekme un no tā izrietošās ģeopolitiskās pārmaiņas situāciju nav padarījušas vieglāku. Bailes no kara ir jūtamas, un ARD žurnālistes Annes Vilas dokumentālā filma iespaidīgi izgaismo šīs neskaidrības. Tajā aplūkotas tādas tēmas kā Vācijas gatavošanās iespējamam karam un parādītas atziņas no vizītes Lietuvā un sarunām ar vietējiem iedzīvotājiem. ARD mediju bibliotēka piedāvā dziļāku ieskatu iedzīvotāju noskaņojumā.

Tas, ka ES dalībvalstis arvien vairāk paļaujas uz saviem enerģijas avotiem, arī ir reakcija uz šiem drošības politikas izaicinājumiem. Pirms kara ES bija atkarīga no importa 62,5% enerģijas patēriņa, kas tika atzīts par stratēģisku kļūdu. Grūtības, kas saistītas ar pēkšņu pāreju uz alternatīviem piegādātājiem, jo ​​īpaši cenu svārstības SDG tirgū un neskaidrības saistībā ar fosilo kurināmo, liecina, ka ir pienācis laiks visaptverošai Eiropas enerģētikas stratēģiju reformai.

Ceļš uz atjaunojamo enerģiju

Lai vēl vairāk samazinātu atkarību no importētās enerģijas, enerģētikas un izejvielu partnerībās ir jāintegrē sociālie, ekonomiskie un ekoloģiskie aspekti. Tas ietver arī ilgtspējīgas prakses iekļaušanu infrastruktūras plānošanā. Saules un vēja enerģijas paplašināšana ir ne tikai nepieciešama, bet arī stabilas un ilgtermiņa energoapgādes atslēga, norāda pētniecības institūts. DGAP izceļ.

Ņemot vērā energoapgādi nākotnē, ES un Vācija plāno veicināt izejvielu ražošanu un pārstrādi no vietējiem avotiem. Tas paredzēts, lai mazinātu atkarību no starptautiskajām piegādes ķēdēm, kuras bieži apdraud ģeopolitiskā spriedze. Īpaši ES Metāna regulas ietvaros, kurai jāstājas spēkā līdz 2027.gadam, kļūs skaidrs, cik lielā mērā būs iespējams saskaņot ārvalstu piegādātāju standartus.

Rezumējot, nepieciešamība padarīt Vāciju neatkarīgu no fosilā kurināmā ir aktuālāka nekā jebkad agrāk. Tas ir mērķis, kas vērsts ne tikai uz energodrošību, bet arī uz sociālo stabilitāti un iedzīvotāju labklājību. Šajā ceļā būtiska ir ātra un visaptveroša pārveide enerģētikas politikā. Tas ir vienīgais veids, kā valsts var stāties pretī nākotnes izaicinājumiem.