Vācijas ekonomiskā krīze: Merz zem spiediena apsteidz ekonomikas prognozes!

Vācijas ekonomiskā krīze: Merz zem spiediena apsteidz ekonomikas prognozes!

Vācijas ekonomikas sektors atrodas kritiskā pavērsiena priekšā, un ne pirmo reizi. Ceturtdien kanclers Frīdrihs Mercs no Federālā statistikas biroja sagaidīs ilgi gaidītos ekonomikas rādītājus par trešo ceturksni. Šo rezultātu varētu uzskatīt par Merza valdības neoficiālu starpziņojumu. Vācijas ekonomikā šobrīd ir visilgākā krīze, kas rada bažas investoru un iedzīvotāju sejās. Saskaņā ar Bild.de, ražošana ir nepārtraukti samazinājusies3, un kopš 10. gadu bezdarba līmenis202. augustā, sasniedzot 3 miljonus. Šos satraucošos skaitļus izraisīja iekšzemes kopprodukta (IKP) stagnācija, kas kopš 2018. gada ir saglabājusies tādā pašā līmenī, ar nelielu kritumu Koronas pandēmijas laikā.

Ekonomikas institūtu rezultāti rāda drūmu ainu: Ķīles IfW ir samazinājusi izaugsmes prognozi 2025. gadam līdz niecīgam 0,1%, savukārt Ifo institūts sniedz līdzīgu ainu un paredz tikai 0,2% pieaugumu tajā pašā gadā. Ļoti skaidra norāde, ka ekonomiskie apstākļi vienkārši nenokārtosies. Aicinājumi veikt visaptverošas reformas kļūst arvien skaļāki - koncepcija, kas būtu jāiesniedz vēlākais līdz 2026. gada pavasarim, kā to pieprasa Ifo prezidents Klemenss Fuests.

Satraucoši notikumi

Pēc Bundesbankas domām, nepieciešamība pēc visaptverošiem ieguldījumiem emisiju neitrālā ekonomikā ir acīmredzama. Lai līdz 2045. gadam panāktu klimata neitralitāti, ik gadu nepieciešamas papildu investīcijas aptuveni 130 miljardu eiro apmērā, kas atbilst aptuveni 4% no IKP. Tas var šķist daudz, taču politiskais ietvars ir neskaidrs un var vēl vairāk sarežģīt situāciju. Turklāt CO₂ cenu dēļ palielinātajām enerģijas izmaksām var būt negatīva ietekme, kas varētu bremzēt ražošanu un investīcijas, norāda Bundesbank.

Pat uzņēmumu gaidas ir neviennozīmīgas: lai gan vairāk nekā divas piektdaļas paredz, ka ieguldījumi no 2027. līdz 2029. gadam nemainīsies vai pieaugs, citi baidās no krituma. Nenoteiktība, ko rada ar klimatu saistītās norises, var ietekmēt produktivitāti, kas ir satraucošs aspekts visai nozarei.

Politikas loma

Politiskās debates galvenokārt ir saistītas ar ekonomiskajām reformām un nepieciešamo birokrātijas samazināšanu, īpaši tādās jomās kā CO₂ dokumentācija un stingri minimālās algas noteikumi. CDU ģenerālsekretārs Karstens Linnemans uzsver vidējo uzņēmumu lomu un nepieciešamību nodrošināt uzņēmumiem labu roku, samazinot birokrātiju. Darba kārtībā ir māmiņu pensiju apturēšana un izvairīšanās no iemaksu pieauguma, kā arī uzņēmumu sloga atvieglošana. Tas varētu radīt līdz pat 146 miljardiem eiro papildu labklājību, ja šie soļi tiks īstenoti efektīvi.

Ņemot vērā starptautisko ietvaru, arvien vairāk uzmanības tiek likts arī uz eksporta nozari. Papildu spiedienu uz situāciju rada ASV noteiktie tarifi precēm no Vācijas. ASV kā nozīmīgākā Vācijas preču pircēja ir ievērojams šķērslis ar 15% tarifiem, kas apdraud konkurētspēju - apstāklis, ko institūti uzskata par galveno Vācijas ekonomikas problēmu, kā [Tagesschau.de](https://www.tagesschau.de/wirtschaft/konjunktur/konjunkturprognosen-wir G.rowth) report100.html.

Šajos grūtajos laikos arvien aktuālāks kļūst jautājums: kā uz to reaģēs politiķi? Apstāšanās var izraisīt turpmāku stagnāciju, radot iedzīvotājus zaudējumus, vienlaikus palielinoties neskaidrībai par turpmākajiem ieguldījumiem un darba vietu stabilitāti. Tuvākās dienas un jo īpaši ceturtdiena varētu būt izšķirošas, nosakot virzienu, kādā attīstīsies Vācijas ekonomiskā nākotne.