Ārkārtējs karstums Vācijā: ūdens normēšana ietekmē miljonus!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Vācija 2025. gada 2. jūlijā cīnās ar ārkārtēju siltuma un ūdens trūkumu. Politika, vide un iedzīvotāji saskaras ar lielām problēmām.

Deutschland kämpft am 2. Juli 2025 mit extremer Hitze und Wasserknappheit. Politik, Umwelt und Bürger stehen vor großen Herausforderungen.
Vācija 2025. gada 2. jūlijā cīnās ar ārkārtēju siltuma un ūdens trūkumu. Politika, vide un iedzīvotāji saskaras ar lielām problēmām.

Ārkārtējs karstums Vācijā: ūdens normēšana ietekmē miljonus!

Vācijā deg karstā vasaras saule, kamēr Eiropa 2025. gada jūlija sākumā cīnās ar ārkārtēju karstumu. Vācijas meteoroloģiskā dienesta (DWD) brīdinājumi ir īpaši pamanāmi Hesē un Frankfurtē. “Ir pienācis laiks beidzot kaut ko darīt,” saka kāds norūpējies iedzīvotājs. Zaļie un kreisie pieprasa tiesisku bezkarstuma režīmu, savukārt CDU un CSU agresīvi atturas un izraisa diskusijas par stingrākiem pasākumiem.

Arī IG Bau ir bažas: tā pieprasa apmaksātu pārtraukumu 15 minūtes stundā strādniekiem būvlaukumos, lai mazinātu ārkārtējo karstumu. Bet, kamēr Berlīnē notiek diskusijas, karstums jau tagad tieši ietekmē iedzīvotāju dzīvi. Ūdens ir jāizmanto efektīvāk.

Ūdens trūkums un normēšana

Galvenā problēma ir ūdens trūkums. Stingra ūdens normēšana jau ir spēkā vairākos rajonos, tostarp Bādenes-Virtembergas daļās. Apmēram 40 Vācijas rajoni ir nolēmuši regulēt ūdens ņemšanu. Skartajās teritorijās iedzīvotāji drīkst sūknēt ūdeni tikai ar atļauju. Īpaši krasa situācija ir Hesenes Hersfeldes-Rotenburgas apgabalā, kur ūdens izņemšana no virszemes ūdeņiem ir aizliegta.

ES pašlaik apspriež juridiski saistošus ūdens normēšanas noteikumus. “Mums ir jāaizsargā savs ūdens,” uzsver ES vides komisāre Jessika Roswall, pievēršoties pieaugošajai izpratnei par ūdens patēriņa problēmu, kas ir nepieciešama daudzās Eiropas valstīs. Pasaules ūdens ekonomikas komisijas izpilddirektors Henks Ovinks ir nobažījies par ūdens trūkuma ietekmi uz cilvēku veselību.

Sausums un tā tālejošās sekas

Nelielais nokrišņu daudzums aprīlī un maijā ir izraisījis ūdens trūkumu daudzos Eiropas reģionos, kas sniedzas daudz tālāk par lauksaimniecību. Apskatīsim, piemēram, Reinu: šajā svarīgajā tirdzniecības ceļā ir ierobežota satiksme, kas nopietni ietekmē transporta nozari. Kiprā un citās Dienvideiropas daļās rezervuāri ir tukši, un labība ir apdraudēta. Sausumam šeit var būt gan lauksaimnieciska, gan hidroloģiska ietekme.

Zinātniskie pētījumi liecina, ka visā pasaulē pieaug sausuma apstākļi. Ekstrēmas sausuma situācijas vairs nav tikai atsevišķi gadījumi, bet ir kļuvušas par globālu problēmu, kas rada lielas problēmas dabai un sabiedrībai. Sekas ir dažādas – sausums var izraisīt arī plūdus, ja ilgstošus sausuma periodus pārtrauc spēcīgas lietusgāzes.

Lai risinātu šīs problēmas, daudzām Eiropas valstīm ir būtiski izstrādāt skaidras stratēģijas ūdens izmantošanai un atkārtotai izmantošanai. Šeit svarīga loma varētu būt Federālās vides aģentūras projektam, kas nodarbojas ar ūdens pieejamības analīzi Vācijā. Projekta “Klimata pārmaiņu ietekme uz ūdens pieejamību” ietvaros tiek izstrādāti iespējamie risinājumi iespējamo lietošanas konfliktu novēršanai.

Tāpēc atliek teikt: karstums nav tikai īslaicīga parādība, bet liek mums aizdomāties par atbildīgas ūdens izmantošanas nepieciešamību un klimata pārmaiņu radītajām problēmām. Katrs no mums ir aicināts darīt savu daļu – vai tas būtu apzinātāks ūdens patēriņš, laistot dārzus vai mazgājot automašīnas. Mūsu ziņā ir aizsargāt resursus un rīkoties ilgtspējīgi.

fr.de ziņo par pašreizējo siltuma attīstību un ūdens normēšanu, dw.com pievēršas sausuma problēmai Eiropā un Umweltbundesamt.de piedāvā ieskatu ūdens pieejamības pētījumos.