Draud ārkārtējs karstuma vilnis: Vācijā zem 43 grādiem!

Draud ārkārtējs karstuma vilnis: Vācijā zem 43 grādiem!

No 2025. gada 10. jūlija Vāciju piemeklēs ārkārtējs karstuma vilnis, kas sola temperatūru līdz 43 grādiem. [Merkur] ziņo, ka laikapstākļu modeļi rāda karstas gaisa masas, kas plūst no Ziemeļāfrikas uz Centrāleiropu. Šis karstuma vilnis var radīt milzīgu slogu veselībai, dabai un infrastruktūrai. Īpašas bažas rada prognozes, ka temperatūra varētu svārstīties robežās no 35 līdz 40 grādiem, ēnā maksimums sasniedzot 43 grādus.

Dienas pirms karstuma viļņa, īpaši 8. un 9. jūlijs, bija salīdzinoši patīkamas ar 23 līdz 28 grādiem. Bija atsevišķas vietējas lietusgāzes vai pērkona negaiss, kas uz īsu brīdi lietu nedaudz atvēsināja. [Inženieris] arī ziņoja, ka Vācija piedzīvoja savu sausāko gada pirmo pusi kopš 1893. gada, kas situāciju var pasliktināt vēl vairāk. Jūnija beigās temperatūra jau bija virs 35 grādiem, un jūlija sākuma prognozes paredzēja ne mazāk kā virs 30 grādiem. Šīs nedēļas trešdienā gaidāma iespējamā 42 grādu temperatūra, apdraudot 2019. gadā uzstādīto karstuma rekordu 41,2 grādi.

Bīstamais karstuma vilnis

Gaidāmo karstuma viļņu cēloņi ir stabilas augstspiediena sistēmas, kas bloķē vēsas gaisa masas un tā vietā piesaista karsto gaisu no Ziemeļāfrikas. [Inženieris] skaidro, ka augsta spiediena apgabals virs Rietumeiropas veicina šo notikumu attīstību. Dienvideiropā jau fiksēta temperatūra līdz 50 grādiem, īpaši tādās valstīs kā Spānija, Itālija un Grieķija. To pavada postoši mežu ugunsgrēki un tūristu evakuācija.

Augstajai temperatūrai ir ne tikai klimatiskas sekas, bet arī ievērojams veselības apdraudējums. Katru gadu Eiropā ārkārtēja karstuma rezultātā mirst aptuveni 28 000 cilvēku, un to skaits pieaug. Saskaņā ar informāciju [EEA] īpaši apdraudēti ir gados vecāki cilvēki, bērni un cilvēki ar iepriekšējām slimībām. Karstuma viļņi var izraisīt karstuma stresu, kas palielina karstuma dūriena un karstuma izsīkuma risku. Šīs ekstremālās temperatūras palielina risku veselībai, jo īpaši pilsētu teritorijās, kur “pilsētas siltuma salas efekts” ir vairāk izplatīts.

Sagatavošanās un pasākumi

PMO un PVO brīdina par pieaugošajiem veselības apdraudējumiem, ko izraisa šie karstuma viļņi. Nepieciešami siltuma aizsardzības pasākumi, piemēram, izvairīšanās no tiešiem saules stariem un mājas vēsuma uzturēšana. Būtiski ir arī palielināt sabiedrības informētību, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātām grupām. Klimata pārmaiņas pastiprina šo karstuma viļņu intensitāti, un eksperti brīdina, ka bez pietiekamiem pielāgošanās pasākumiem situācija pasliktināsies.

Turklāt Eiropas līmenī tiek veikts intensīvs darbs, lai izstrādātu pielāgošanās stratēģijas, lai aizsargātu iedzīvotājus no klimata pārmaiņu sekām. ES nepārtraukti izstrādā jaunas politikas, kuru mērķis ir līdz 2050. gadam kļūt noturīgai pret klimata pārmaiņām. Tas ietver visu, sākot no sabiedriskām brīdināšanas sistēmām un beidzot ar pasākumiem sociālajā vidē. [EEA] arī norāda, ka vides apdraudējumu sadalījums bieži vien ir saistīts ar ienākumiem, bezdarbu un izglītības līmeni, tādējādi pastiprinot nepieciešamību pēc mērķtiecīgiem pasākumiem.