Nepieciešams miera rīkojums: DGB brīdina par ierakstu konfliktiem 2025. gadā!

Nepieciešams miera rīkojums: DGB brīdina par ierakstu konfliktiem 2025. gadā!

Deutschland - 2025. gada 17. jūlijā mēs saskaramies ar satraucošu realitāti: kopš Otrā pasaules kara beigām ir sagaidāms rekordliels skaits bruņotu konfliktu. Tāpēc Vācijas arodbiedrību konfederācija (DGB) un tās locekļi arodbiedrības aicina steidzami pārorientēt miera un drošības noteikumus Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros. Viņi uzsver daudzpusēju konfliktu risinājumu nepieciešamību, kas balstās uz diplomātiju un krīzes novēršanu. Viņiem neskartas regulāras starptautiskas kārtības stūrakmeņi ir starptautisko tiesību aizliegums, valstu suverēnā vienlīdzība un tautu noteikšana. Šīs pieejas ir būtiskas saskaņā ar [dgb.de] (https://www.dgb.de/aktuelles/fuer-eine-rei-prei-der-nie-wieder-wrie-in-de-uropa-urd-urd- un weltweit/).

Kā rāda pašreizējā situācija, kara un konfliktu ietekme ir postoša. Vairāk nekā 200 000 nāves gadījumu un 120 miljoni cilvēku, kas zaudē dzimteni, zīmē tumšu attēlu. Īpaši ietekmē bērni, kurus bieži uzskata par "aizmirstiem upuriem" krīzes reģionos. Cita starpā DGB pieprasa, lai papildu bruņu izdevumi nedrīkst atrasties uz sociālo programmu rēķina. Attiecībā uz plānoto bruņu izdevumu pieaugumu līdz pieciem procentiem no iekšzemes kopprodukta, jautājumi tiek pamatoti izvirzīti - tas veidotu gandrīz pusi no visa federālā budžeta. Tā vietā galvenā uzmanība jāpievērš vairāk sociālajām investīcijām un diplomātiskajām iniciatīvām.

Apvienoto Nāciju Organizācijas loma

Miera apdrošināšanas centrālais aktieris ir Apvienoto Nāciju Organizācija, kuri ir formulējuši aicinājumu uzturēt starptautiskās tiesības un nodrošināt globālu mieru kopš tā dibināšanas 1945. gadā. ANO 193 dalībvalstis šobrīd pieder ANO, un tās drošības padomei ir galvenā atbildība par pasaules miera aizsardzību, kā aprakstīts ANO Charter 24. pantā. Bet izaicinājumi ir lieliski. Pēdējo desmit gadu laikā nav bijušas jaunas miera misijas, savukārt konflikti, piemēram, Ukrainā, turpina saasināties. Palielinās arī spriedze Tuvajos Austrumos, īpaši starp Izraēlu un Irānu. Drošības padome, kas var veikt militārus pasākumus tikai ar visu pastāvīgo locekļu piekrišanu, bieži vien ir veto tiesību un lielās motivācijas interešu komplikācijā, kuru pamatā ir miera misiju uzticamība, piemēram, [bpb.de] (https://icherheitpolitik --cbpb.de/de/m2/articles/international- --cece-mission.

Vēl viens piemērs ir situācija konfliktu reģionos, piemēram, Mjanma vai Sāhelas zona, kur ir plaši izplatīti cilvēktiesību pārkāpumi un kara noziegumi. Tas saasina starptautiskās sabiedrības, īpaši ES un NATO valstis, atbildību, risks kļūt par lielvaru spēles bumbu. Kamēr ANO noteikumi aizliedz skaidru struktūru starptautisko tiesību aizliegumam, spēcīgāka loģika ir arvien efektīvāka, Deutschlandfunk.de un tādējādi ir jāatbrīvojas no pašreizējās.

aicinājums uz klimata izpratni

Rezumējot, arodbiedrības aicina atgriezties pie ANO diagrammas vērtībām un Eiropas konferences galīgo aktu principiem (KSZE), lai atrastu veidu uz miera politiku, kas ne tikai ņem vērā pagātnes konfliktus, bet arī piedāvā izredzes uz labāku nākotni un stabilitāti pasaulē.