Nepieciešams miera pavēle: DGB brīdina par rekordkonfliktiem 2025. gadā!

Nepieciešams miera pavēle: DGB brīdina par rekordkonfliktiem 2025. gadā!

2025. gada 17. jūlijā mēs saskaramies ar satraucošu realitāti: kopš Otrā pasaules kara beigām gaidāms rekordliels bruņotu konfliktu skaits. Tāpēc Vācijas Arodbiedrību federācija (DGB) un tās biedru arodbiedrības aicina steidzami pārorientēt miera un drošības kārtību Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros. Viņi uzsver nepieciešamību pēc daudzpusējiem konfliktu risinājumiem, kas balstās uz diplomātiju un krīžu novēršanu. Viņiem uz noteikumiem balstītas starptautiskās kārtības neaizskarami stūrakmeņi ir starptautiskajās tiesībās noteiktais spēka aizliegums, valstu suverēnā vienlīdzība un tautu pašnoteikšanās. Saskaņā ar dgb.de šīs pieejas ir būtiskas, lai tiktu galā ar saspringto ģeopolitisko situāciju.

Kā liecina pašreizējā situācija, kara un konfliktu sekas ir postošas. Vairāk nekā 200 000 nāves gadījumu un 120 miljoni cilvēku, kas zaudējuši savas mājas, rada drūmu ainu. Īpaši skarti ir bērni, kurus bieži uzskata par “aizmirstajiem upuriem” krīzes reģionos. DGB cita starpā pieprasa, lai papildu militārie izdevumi nedrīkst nākt uz sociālo programmu rēķina. Pamatoti tiek raisīti jautājumi saistībā ar plānoto aizsardzības izdevumu palielināšanu līdz pieciem procentiem no iekšzemes kopprodukta – tas būtu gandrīz puse no visa federālā budžeta. Tā vietā vairāk jākoncentrējas uz sociālajām investīcijām un diplomātiskām iniciatīvām.

Apvienoto Nāciju Organizācijas loma

Galvenais miera uzturēšanas dalībnieks ir Apvienoto Nāciju Organizācija, kas kopš dibināšanas 1945. gadā ir formulējusi aicinājumu atbalstīt starptautiskās tiesības un nodrošināt mieru pasaulē. ANO pašlaik ir 193 dalībvalstis, un to Drošības padomei ir galvenā atbildība par miera uzturēšanu pasaulē, kā aprakstīts ANO Statūtu 24. pantā. Bet izaicinājumi ir lieliski. Pēdējās desmitgades laikā nav notikušas jaunas miera uzturēšanas misijas, savukārt konflikti, piemēram, Ukrainā, turpina saasināties. Pieaug arī spriedze Tuvajos Austrumos, īpaši starp Izraēlu un Irānu. Drošības padomi, kas var veikt militāras darbības tikai ar visu pastāvīgo locekļu piekrišanu, bieži vien sarežģī veto tiesības un lielas varas intereses, kas rada spriedzi miera misiju uzticamībai, kā bpb.de noteses.missions.

Vēl viens piemērs ir situācija konflikta reģionos, piemēram, Mjanmā vai Sāhelas reģionā, kur cilvēktiesību pārkāpumi un kara noziegumi ir plaši izplatīti. Tas palielina starptautiskās sabiedrības, īpaši ES un NATO valstu, atbildību, kuras riskē kļūt par lielvaru bandinieku. Lai gan ANO noteikumi par spēka aizliegumu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām nodrošina skaidru struktūru, spēcīgākā loģika arvien vairāk pieņemas spēkā, prasības deutschlandfunk.de un tāpēc politikai ir jāsastopas ar mūsdienu izaicinājumiem.

Aicinājums pievērst uzmanību klimatam

Ņemot vērā gaidāmās katastrofas, centieni izveidot mierīgu un taisnīgu pasauli ir steidzamāki nekā jebkad agrāk. DGB skaidri norāda, ka Vācijai ir jānostiprina sava neatkarīga loma kā starptautiskai miera uzturēšanas lielvarai un jāstrādā, lai izbeigtu pašreizējo pārbruņošanās spirāli. Nepieciešama arī apņemšanās aizstāvēt liberālo demokrātiju un sociālo tirgus ekonomiku. Ieroču izdevumi, kas nāk uz sociālo programmu rēķina, ilgtermiņā vājina gan aizsardzības spējas, gan demokrātiju.

Rezumējot, arodbiedrības aicina atgriezties pie ANO Statūtu vērtībām un Eiropas Drošības un sadarbības konferences (EDSO) nobeiguma akta principiem, lai rastu ceļu uz miera politiku, kas ne tikai ņem vērā pagātnes konfliktus, bet arī sniedz ieskatu labākā nākotnē un stabilitātē pasaulē.