AI rada revolūciju pilsētās: Vācija atpaliek no citām valstīm!

AI rada revolūciju pilsētās: Vācija atpaliek no citām valstīm!

Digitālā revolūcija nāk uz būvniecības nozari: pašreizējais Arup pētījums ar nosaukumu “AI aptveršana: mūsdienu pilsētu un apbūvētās vides pārveidošana” parāda, kā mākslīgais intelekts (AI) var būtiski mainīt arhitektūru un būvniecību. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem Vācija atpaliek starptautiskajā salīdzinājumā, runājot par mākslīgā intelekta izmantošanu būvniecībā. Tika aptaujāti gandrīz 5000 ekspertu no desmit valstīm, tostarp no tādām valstīm kā ASV, Brazīlija un Nigērija, kur AI ikdienas lietošana krietni pārsniedz Vācijas 27% - Nigērijā tas ir pat 46%!

Neskatoties uz šo neatbilstību, vācu eksperti atzīst AI potenciālu. Saskaņā ar pētījumu, 81% respondentu uzskata, ka AI var padarīt projektus ne tikai ātrākus, bet arī rentablākus. Mazāk nekā 15% komentē problēmas vai briesmas, ko tehnoloģija varētu radīt. Tomēr pastāv būtiski šķēršļi, tostarp lielu tehnoloģiju uzņēmumu dominēšana, slikta datu kvalitāte un ētiskas bažas, kas palēnina AI izmantošanu būvniecībā.

Izmaiņas, izmantojot AI

Kā izrādās, mākslīgā intelekta izmantošana arhitektūrā un būvniecībā vēl ir sākuma stadijā, taču sākotnējais progress jau ir redzams. Prof. Dr.-Ing. Frenks Petzolds no TUM Georga Nemetscheka institūta ziņo, ka AI metodes jau var izmantot konstruktīvos uzdevumos, lai pārvarētu tādas problēmas kā ilgtspējīgu datu pārvaldība. Arī arhitekts Kims Lauterbahs no ALLPLAN uzsver, ka rutīnas darbu tagad var automatizēt, izmantojot simbolisko AI, kas atstāj vairāk vietas radošiem procesiem.

AI priekšrocības arhitektūrā ir sarežģītas. Tas ne tikai optimizē plānošanas, projektēšanas un būvniecības procesus, bet arī palielina efektivitāti, apstrādājot lielu datu apjomu reāllaikā. Tas paver jaunas radošas iespējas, kuras dizaineriem bieži ir grūti aptvert. Bet ko tas nozīmē arhitekta lomai? Vai automatizācija ir tepat aiz stūra, vai pastāv simbiotiskas attiecības starp cilvēkiem un mašīnām?

Izaicinājumi un ētikas jautājumi

AI ieviešana ir saistīta arī ar izaicinājumiem. Lai veiktu precīzu analīzi, ir nepieciešama piekļuve lielam datu apjomam, jaudīga aparatūra un atbilstoša programmatūra. Turklāt daudzi arhitektu biroji cīnās ar kultūras barjerām, kuru pamatā ir pazīstamas, tradicionālās darba metodes. Svarīgi ir arī datu aizsardzības jautājumi, jo īpaši attiecībā uz liela datu apjoma izmantošanu.

Lai gan tehnoloģiskie sasniegumi arhitektūrā sniedz iespēju projektēt precīzākas un ilgtspējīgākas ēkas, rodas jautājums, cik daudz vietas ir cilvēka radošumam, jo ​​mašīnām ir arvien lielāka nozīme. Drīzumā gaidāmā virtuālās realitātes (VR) un paplašinātās realitātes (AR) ieviešana varētu uzsākt jaunu ēru arhitektūras plānošanā.

Arup pētījums liecina, ka AI nākotnē varētu sniegt ievērojamas priekšrocības pilsētplānošanā un ilgtspējīgu materiālu izstrādē. Vairāk nekā 50% respondentu Vācijā plāno izmantot AI nākotnē, pat ja vēl mazāk cilvēku vēlas ar to strādāt ikdienā. AI pozitīvie aspekti, piemēram, lēmumu pieņemšanas procesu sloga samazināšana un radošāka darba veicināšana, varētu ātri virzīt pārmaiņas.

Kopumā, aplūkojot AI izmantošanu būvniecībā, redzams, ka ir daudz iespēju, taču ir arī daudz jautājumu un izaicinājumu, kas jāpārvar. Arhitektūras nākotne varētu būt sarežģītāka, nekā mēs šodien varam iedomāties.

Papildu informācija un pilni pētījuma rezultāti atrodami Arup mājaslapā: Būvniecības saites, kā arī lapās Viss plāns un Iebūvēts viedais centrs.