Lavrova jaunie plāni: Vācija kā Ukrainas garants?

Lavrova jaunie plāni: Vācija kā Ukrainas garants?

Politiskās norises saistībā ar drošības garantijām Ukrainai atkal uzņem apgriezienus. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs šodien izteica cerības uz valstīm, kuras varētu uzņemties ANO Drošības padomes garantu lomu. Skaidrā paziņojumā viņš nosauca Vāciju un Turciju, kā arī citas valstis, kas potenciāli varētu piedāvāt Kijevai drošības garantijas. Tā mērķis ir panākt saistošu vienošanos, kas garantētu Ukrainas pastāvīgu neitralitāti, kā tas jau bija paredzēts neveiksmīgajā sarunu procesā Stambulā 2022. gadā, jo n-tv.de.

Lavrovs lika noprast, ka ANO Drošības padomes dalībvalstīm - Krievijai, ASV, Ķīnai, Lielbritānijai un Francijai - ir pienākums garantēt mieru. Tomēr Kijeva ir skeptiska pret šo pieeju. Ukrainas valdība pauž bažas, ka Krievija jebkurā brīdī var bloķēt jebkādu drošības spēku izvietošanu, kas faktiski iedragās Ukrainas drošību. Prezidents Volodimirs Zeļenskis vairākkārt norādījis, ka Ukrainai jāpaliek aizsardzības lomā un aktīvi jārīkojas pret Krievijas agresiju. Viņš pieprasa, lai spiediens uz Krieviju netiktu mazināts, lai izbeigtu konfliktu. Šo steidzamību atspoguļo arī Ukrainas pašreizējie militārie pretuzbrukumi, kas pēdējo dienu laikā ir guvuši zināmus panākumus Sumi reģionā un Pokrovskas apkaimē, kā [Tagesspiegel](https://www.tagesspiegel.de/internationales/ukraine-krieg-lawrow-zu-sicherheitsguaranteen-un-vetomachte-8.8.s4-vetomachte-8.8 report.

Militārās klātbūtnes loma

Diskusijā par drošības garantijām galvenā loma ir militārām saistībām un klātbūtnei. Tiek apsvērti dažādi garantiju veidi, sākot no politiskām garantijām līdz finansiālā un militārā atbalsta elementiem. Ideālā gadījumā Kijeva vēlētos iestāties NATO, lai varētu izmantot plašās palīdzības saistības saskaņā ar 5. pantu. Tomēr pašreizējie politiskie apstākļi liecina, ka šobrīd par to vairs nevar diskutēt, pat ja notiek diskusija par drošības garantijām, kas pievienotas 5. pantam, kā Tagesschau

Tiek apspriesta arī iespējamā ārvalstu karavīru klātbūtne miera nodrošināšanai. Francijas prezidents Emanuels Makrons ir iesaistījis "pārapdrošināšanas karaspēku", savukārt ASV un Eiropas partnervalstis arī apsver militāru klātbūtni Ukrainā, taču bez ASV karavīriem. Tas rada gan loģistikas, gan politiskas problēmas. Efektīva aizsardzības karaspēka izvietošana būtu no vairākiem tūkstošiem līdz 150 000 karavīru. Vācijas Bundesvēram gan ir grūtības sasniegt NATO plānoto karaspēka spēku, kas šobrīd ir aptuveni 181 500 karavīru, un mērķis ir 260 000.

Šķēršļi un risinājumi

Politiskie šķēršļinav jānovērtē par zemu. Krievija pieprasa NATO karaspēku Ukrainā un uzstāj uz to iekļaušanu drošības garantijās. Vācijā ir arī iekšpolitika, kas runā pret karaspēka izvietošanu. Vēl viens priekšlikums, par kuru pašlaik ir maz diskusiju, ir ANO miera uzturēšanas misijas izveide. Tas varētu ietvert no 30 000 līdz 40 000 karavīru, taču tam būtu vajadzīgs spēcīgs ANO mandāts un precīza pieeja.

Tāpēc Ukrainai un tās partneriem priekšā ir daudz izaicinājumu, veidojot spēcīgas drošības garantijas, kas ne tikai nodrošina mieru, bet arī novērš agresiju nākotnē. Laika ir maz, un politiskā ainava ir mainīga – notikumi tuvākajās nedēļās būs izšķiroši.