Satraucošs liellopu zādzību pieaugums Šlēsvigā-Holšteinā!

Satraucošs liellopu zādzību pieaugums Šlēsvigā-Holšteinā!

Pēdējo mēnešu laikā Vācijas ziemeļos ir parādījusies satraucoša attīstība: liellopu zādzību skaits, īpaši Šlēsvigā-Holšteinā, ir strauji pieaudzis. Ziņojumi no NDR Pēc LKA Šlēsvigas-Holšteinas domām, vērojama satraucoša tendence. Noziedzīga grupa Ziemeļfrīzijā kopumā nozagusi 78 jērus, pastiprinot daudzu lauksaimnieku bažas.

Izaicinājumi, ar kuriem saskaras lauksaimnieki, ir milzīgi. Viņi vairākkārt sūdzas ne tikai par dzīvnieku, bet arī labības un lauksaimniecības tehnikas zudumu. Mēklenburgā-Priekšpomerānijā šogad vien ziņots par 17 augu aizsardzības līdzekļu un sēklu zādzībām, un zaudējumi sasniedz gandrīz vienu miljonu eiro. Īpaši iecienījuši zagļi: GPS ierīces no lauksaimniecības tehnikas.  

Briesmas lauksaimniecībai

Zemnieku bažas ir pamatotas. Saskaņā ar pētījumu, ko veica Lauksaimniecība šodien Vairāk nekā puse no visiem lauksaimniekiem cieš no zādzībām. Tomēr daudzi izvēlas neziņot par incidentiem. Iemesli tam bieži ir zemās izredzes uz panākumiem policijas izmeklēšanā un pūles, kas jāpieliek, lai iesniegtu kriminālsūdzību. Bieži tiek gaidīts, ka nozagtās preces nekad vairs neparādīsies.

Uzticība izmeklēšanas iestādēm sarūk, kamēr lauksaimnieki ir spiesti pastiprināt drošības pasākumus. Lai labāk aizsargātu savus laukus un ganības, tiek uzstādītas novērošanas sistēmas un nolīgti drošības dienesti. Tomēr izaicinājums joprojām ir liels, jo vainīgie bieži paliek neatklāti.

Pieejas situācijas uzlabošanai

Cietušie lauksaimnieki aicina policiju stingrāk vērsties pret noziedzību un nodrošināt biežāku patrulēšanu. Vairāk nekā 60 % lauksaimnieku uzskata, ka ir nepieciešama lielāka policijas klātbūtne. Viņi cer, ka situāciju var uzlabot intensīvāka sadarbība un drošības spēku labāka redzamība. Arī iestāžu veiktā šādu zādzību izmeklēšana uzrāda pozitīvus rezultātus, par ko liecina daži veiksmīgi gadījumi.

Zādzību problēma lauksaimniecībā nebūt nav jauna, taču pašreizējās norises rada bažas un satraukumu lauksaimnieku vidū. Daudziem labas drošības plānošanas prasmes varētu būt atslēga, lai bruņotos pret pieaugošiem draudiem. Spiediens uz varas iestādēm palielināt drošību lauku apvidos pieaug – jo, kā liecina fermeres Viktorijas Glojeres piemērs no Šlēsvigas-Holšteinas, trasta fondā vairs nav droši pat tādi konfidenciāli piedāvājumi kā olas.

Kopumā drošības situācijai trūkst pārliecības, un daudzi lauksaimnieki domā, vai tiešām ir vērts ziņot par zādzībām. Šīs neskaidrības ir ne tikai satraucošas, bet arī parāda, cik svarīgi ir nopietni pārdomāt šo jautājumu un rast risinājumus – ne tikai skartajiem, bet arī reģionālajai lauksaimniecībai kopumā.