Boriss Pistoriuss vēlas reformēt militāro dienestu - ko tas nozīmē MV?

Boriss Pistoriuss vēlas reformēt militāro dienestu - ko tas nozīmē MV?

Mecklenburg-Vorpommern, Deutschland - Saspringtas drošības politikas situācijas vidū obligātā militārā dienesta tēma pašlaik veido politisko diskusiju Vācijā. Aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss (SPD) ir iepazīstinājis ar plāniem, kas nodrošina principiāli jaunu militārā dienesta virzienu. Piemēram, jaunam militārā dienesta likumam, kas 2025. gada augusta beigās jāievieš parlamentā, jāietver gan brīvprātīgi elementi, gan iespējas obligāta obligāta aktivizēšanai, ja brīvprātīgo skaits nav pietiekams, piemēram, [ndr] (https://www.ndr.de/nachrichten/mecklenburg-vorpommern/wehr-plaene-von-pistorius-s-in-mv-wehrwecht-130.html).

Mērķis ir ievērojami palielināt Bundeswehr darbiniekus. Karaspēka stiprums šobrīd ir aptuveni 180 000 karavīru, bet steidzami ir nepieciešami vēl 60 000 karavīru, lai nodrošinātu Vācijas aizsardzības spējas. Ilgtermiņā Bundeswehr jāpalielina līdz aptuveni 250 000 līdz 260 000 karavīru, lai risinātu pašreizējos izaicinājumus, saskaņā ar Tagetchau.

Militārā dienesta reorganizācija

Likumā noteikts, ka vīriešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem nākotnē būs jāiesniedz apņemšanās deklarācija. Sievietēm ir iespēja brīvprātīgi ziņot. Ārkārtas situācijā federālā valdība ar Bundestāgas piekrišanu varētu sasaukt kareivjus reaģēt uz akūtu personāla trūkumu. Papildus augstākam maksājumam ir jāizveido arī labākas personāla atlases iespējas, lai pakalpojums kļūtu pievilcīgāks, piemēram, [Süddeutsche] (https://www.sueddeutsche.de/politik/bundeswehr-wehrdienst-gesetz-pistorius- voluntary-li.32064444444444444444444444444444444444444444444444444444444444444444444444444444444444444444444444444444444444444)

Plānotās izmaiņas ietver arī parauga atkārtotu ieviešanu, kam vajadzētu būt obligātai visiem jaunajiem vīriešiem no 2027. gada. Anketa, kas jānosūta visiem 18 gadus veciem bērniem no 2026. gada, ir šo reformu galvenā sastāvdaļa. Kritiskās balsis nāk no dažādām politiskām nometnēm, kurās tiek uzskatīts, ka iesaukšana ir iejaukšanās jauniešu brīvībā vai pauž bažas par datu aizsardzības praksi.

Politiskās reakcijas

Pistoriusa plānu apstiprināšana mainās atkarībā no politiskās orientācijas. Kamēr CDU atbalsta idejas Mecklenburg-Rietumu Pomerānijā, tas prasa ātrāku ieviešanu. SPD parasti piekrīt, bet uzsver, ka ieviešanai ir nepieciešams plašs personāls un materiāli. No otras puses, kreisie noraida iesaukšanas atkārtotu ieviešanu un redz šo pārmērīgu iejaukšanos jauniešu brīvībā. No otras puses, AFD atbalsta iesaukšanas apturēšanas atcelšanu un aicina veikt intensīvāku mobilizāciju, bet neatbalstot saistītos drošības pasākumus.

Militārais vēsturnieks Sönke Neitzel runā par tūlītēju obligātās militārā dienesta atkārtotu ieviešanu, savukārt Bavārijas premjerministrs Markuss Söder (CSU) uzsver nepieciešamību pēc sistemātiskas drošības struktūras. SPD frakcijas līderis Matiass Miersch arī izsaka pretošanos, tikai uzskatot obligāto militāro dienestu kā tēmu vēlāku vēlēšanu periodam.

Kopumā var redzēt, ka diskusija par iesaukšanu nav viegla tēma, un tā rada gan priekšrocības, gan daudzus izaicinājumus. Nākamās nedēļas un mēneši izlems, kā notiek politiskais vējš Vācijā saistībā ar šo jutīgo apgabalu.