Boriss Pistoriuss vēlas reformēt militāro dienestu – ko tas nozīmē MV?

Boriss Pistoriuss vēlas reformēt militāro dienestu – ko tas nozīmē MV?

Saspringtas drošības situācijas vidū Vācijas politisko diskusiju šobrīd veido obligātā militārā dienesta tēma. Aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss (SPD) iepazīstinājis ar plāniem, kas paredz principiāli jaunu militārā dienesta ievirzi. Jaunajā militārā dienesta likumā, ko paredzēts iesniegt parlamentā 2025.gada augusta beigās, būtu jāiekļauj gan brīvprātīgie elementi, gan iespējas aktivizēt obligāto militāro dienestu, ja brīvprātīgā militārā dienesta skaits nav pietiekams [NDR].

Mērķis ir būtiski palielināt personāla skaitu Bundesvērā. Pašreizējais karaspēka spēks ir aptuveni 180 000 karavīru, bet, lai nodrošinātu Vācijas aizsardzības spējas, steidzami nepieciešami papildu 60 000 karavīru. Saskaņā ar Tagesschau ilgtermiņā Bundesvērs ir jāpalielina līdz aptuveni 250 000 līdz 260 000 karavīru, lai tiktu galā ar pašreizējām problēmām.

Militārā dienesta reorganizācija

Likumprojekts paredz, ka vīriešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem turpmāk būs jāiesniedz saistību deklarācija. Sievietēm ir iespēja darboties brīvprātīgajā darbā. Ārkārtas gadījumā federālā valdība ar Bundestāga piekrišanu varētu izsaukt iesaucamos, lai reaģētu uz akūtu personāla trūkumu. Papildus lielākam atalgojumam būtu jārada arī labākas izmitināšanas iespējas darbā pieņemtajiem, lai pakalpojums kļūtu pievilcīgāks, kā piebilst Süddeutsche.

Plānotās izmaiņas ietver arī pulcēšanās apmācību atjaunošanu, kas no 2027. gada būs obligāta visiem jauniešiem. Šo reformu centrālā daļa ir anketa, kas no 2026. gada tiks nosūtīta visiem 18 gadus veciem jauniešiem. Kritiskas balsis nāk no dažādām politiskajām nometnēm, kas obligātā militārā dienesta ieviešanu uzskata par jauniešu brīvības pārkāpumu vai pauž bažas par datu aizsardzības praksi.

Politiskās reakcijas

Pistoriusa plānu apstiprināšana atšķiras atkarībā no politiskās orientācijas. Lai gan Mēklenburgas-Priekšpomerānijas CDU atbalsta idejas, tā aicina ātrāk īstenoties. VPD principā piekrīt, taču uzsver, ka īstenošanai nepieciešami lieli cilvēkresursi un materiālie resursi. No otras puses, kreisie stingri noraida obligātā militārā dienesta atjaunošanu un uzskata to par pārmērīgu iejaukšanos jauniešu brīvībā. Savukārt AfD atbalsta obligātā militārā dienesta pārtraukšanas atcelšanu un aicina veikt intensīvāku mobilizāciju, taču neatbalstot ar to saistītos drošības pasākumus.

Militārais vēsturnieks Sēnke Neicels iestājas par tūlītēju obligātā militārā dienesta atjaunošanu, savukārt Bavārijas premjerministrs Markuss Sēders (CSU) uzsver sistemātiskas drošības struktūras nepieciešamību. Arī SPD Saeimas frakcijas vadītājs Matiass Mēršs pauda pretestību, uzskatot obligāto militāro dienestu tikai par jautājumu vēlākam vēlēšanu periodam.

Kopumā ir skaidrs, ka diskusija par obligāto militāro dienestu nav viegla tēma un nes sev līdzi gan priekšrocības, gan daudzus izaicinājumus. Nākamās nedēļas un mēneši izšķirs, kā Vācijā turpinās griezties politiskās vēsmas saistībā ar šo jutīgo jomu.