Bundesvēra reklāma skolās: izglītības ministrs kritizē pieeju!

Bundesvēra reklāma skolās: izglītības ministrs kritizē pieeju!

Vācijā diskusijas par Bundesvēru un jauniešu vervēšanu kļūst arvien karstākas. Mēklenburgā-Priekšpomerānijā Bundesvērs arvien vairāk pieņem darbā jaunus darbiniekus, piedaloties gadatirgos, festivālos un stendos. Turklāt karavīri rīko informatīvas sesijas skolās, lai sniegtu informāciju par savu karjeru un iespējām militārajā jomā. Taču izglītības ministre Simone Oldenburga (pa kreisi) ir kritiska pret šo reklāmu un aicina nodrošināt līdzsvarotu informācijas sniegšanu. Viņa ir pret atgriešanos pie obligātā militārā dienesta un redz nepieciešamību nodarbībās iekļaut arī citas perspektīvas, piemēram, no miera iniciatīvām. Oldenburgs uzsver, ka aizsardzība ietver daudz vairāk nekā tikai ieroču izmantošanu, un aicina izmantot jaunas pieejas nākotnes sabiedrībai.

Politisko debašu ietvaros ir arī dažādi viedokļi par iesaukšanu un vervēšanu. CDU Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pīters norāda, ka rezervisti nevar uzņemties iesaucamo lomu un iestājas par spēcīgu rezervi un obligātā militārā dienesta atjaunošanu. Turpretim AfD pārstāvji Šverīnas štata parlamentā ir pauduši atbalstu obligātajam militārajam dienestam, tiesa, ar nosacījumu, ka pašreizējā ģeopolitiskā situācija to atļauj. Atgriešanās pie obligātā militārā dienesta ir karsts temats partiju diskusijās.

Jauns militārais dienests un misija no 2027. gada

Lai novērstu personāla trūkumu Bundesvērā, Vācija no 2026. gada ieviesīs jaunu militāro dienestu, kas tomēr nenozīmē pilnīgu atgriešanos pie obligātā militārā dienesta. Likumprojekts paredz, ka visi jaunie vīrieši pēc gada tiks aicināti uz misiju, savukārt sievietes var piedalīties brīvprātīgi. Šīs pulcēšanās sāksies 2027. gada 1. jūlijā, un tās ir paredzētas, lai palīdzētu noteikt piemērotus un motivētus darbiniekus. Jaunākie vīrieši tiek lūgti aizpildīt anketu, kurā tiek prasīti dati par viņu pieejamību, izglītību un vēlmi veikt militāro dienestu.

Lai palielinātu karavīru motivāciju, Bundesvērs piedāvā ap 2000 eiro neto mēnešalgu, kā arī subsīdijas autovadītāju apliecībām un bezmaksas izmitināšanu un ēdināšanu. Tomēr militārie eksperti ir skeptiski par to, vai šie stimuli būs pietiekami, lai piesaistītu pietiekami daudz karavīru. Saskaņā ar aptauju 72 procenti vāciešu Politbarometra aptaujā piekrīt, ka ar brīvprātīgu vervēšanu vien var nepietikt. Vairākums, īpaši gados jaunāki respondenti, ir pret obligātā militārā dienesta atjaunošanu, savukārt diskusija par obligāto militāro dienestu sievietēm turpinās.

Starptautiskās perspektīvas

Skatiens aiz robežām liecina, ka militārā vervēšana un iesaukšana tiek pārbaudīta arī daudzās citās Eiropas valstīs. Kamēr tādas valstis kā Francija un Lielbritānija ir atcēlušas iesaukšanu un paļaujas uz profesionālām armijām, citas, piemēram, Polija un Lietuva, uz drošības politikas izmaiņām reaģē ar bruņojumu un iesaukšanas modeļu atjaunošanu. Savukārt tādās valstīs kā Somija saglabā obligāto militāro dienestu, kurā gandrīz visi militārajā dienestā esošie vīrieši tiek klasificēti kā rezervisti.

Tā kā Krievijas uztvertais draudu līmenis atstāj vietu nenoteiktībai, Vācijai var nākties veikt pasākumus, lai pozicionētu sevi militārāk. Atklāts paliek jautājums, vai iedzīvotāju vidū ir sociāli akceptēts iesaukums vai citi militārā dienesta modeļi. Tas, kā šī diskusija attīstīsies, ir redzams.