Rajona nodeva Rietumpomerānijā-Greifsvaldē samazinās, neskatoties uz finanšu caurumu!
Priekšpomerānijas-Greifsvaldes rajona padome 2025. gada 7. jūlijā apstiprināja papildu budžetu, lai risinātu finanšu problēmas.

Rajona nodeva Rietumpomerānijā-Greifsvaldē samazinās, neskatoties uz finanšu caurumu!
Grūti laiki Vorpommern-Greifsvaldes rajonam: 2025. gada 7. jūlijā rajona padome pieņēma papildu budžetu, kas bija jāievieš finansiālas nepieciešamības dēļ. Izdevumi šobrīd pārsniedz ienākumus, kas nebūt nav viegli nākotnes budžeta plānošanai. Šīs attīstības rezultātā apgabala nodeva tika samazināta no 48,5 līdz 42 procentiem, kas iepriekš tika kritizēta, jo ir sagaidāms, ka šis samazinājums neizturēs juridisku pārbaudi, jo NDR ziņojumi.
Apgabala administrators Maikls Saks (CDU) atklāti iepazīstina ar satraucošo finansiālo situāciju: 2025. gadā rajons sagaida aptuveni 85 miljonu eiro lielu finanšu robu. Šī atšķirība ir tieši saistīta ar strauji augošiem izdevumiem jaunatnes un sociālajā sektorā, kamēr ienākumi joprojām ir stabili. Finanšu nodaļas vadītājs Dītgers Vils uzsver, ka finansiālās grūtības mazāk balstās uz ienākumu pusi, bet vairāk uz strauji augošajiem izdevumiem. Lai palīdzētu pašvaldībām šajā saspringtajā situācijā, tiek piedāvāts palielināt atvieglojumus, samazinot rajona nodevu no 48,5 līdz sākotnēji plānotajiem 44 procentiem, kam kopumā pašvaldībām būtu jānodrošina atvieglojumi 14,4 miljonu eiro apmērā. Nordkurier.
Juridiskās pārbaudes un nodokļu dilemma
Tomēr novērtējuma likmes samazināšana līdz 42 procentiem rada bažas. Eksperti šaubās, vai šis līmenis var izturēt juridisku pārbaudi. Rajona padome lēmumu pieņēma, ņemot vērā tiesisko regulējumu, taču neskaidrības par finansējuma nākotni saglabājas. Rajona padomei atkal būs jārisina papildu budžets, lai ilgtspējīgi pārvaldītu finanšu sastrēgumu.
Skats uz skaitļiem un valsts mēroga tendenci
Rūpīgāk aplūkojot skaitļus, redzams, ka saspīlēta situācija ir ne tikai Rietumpomerānijā-Greifsvaldē. Vācijas apgabalu asociācija atklāj drūmu kopējo Vācijas rajonu ainu. Lai gan 2022. gadā tika sasniegts pārpalikums 593 miljonu eiro apmērā, 2023. gadā tiek prognozēts deficīts 0,8 miljardu eiro apmērā. Tas ir par spīti gaidāmajam ieņēmumu pieaugumam par vairāk nekā septiņiem procentiem. Apmēram 74,5% rajonu būs grūti sabalansēt budžetu. Tas liecina, ka izaicinājumi ir sarežģīti un aptver visu Vāciju.
Īpaši satraucošs ir investīciju atlikums aptuveni 32,4 miljardu eiro apmērā, kas īpaši sakrājies skolu sektorā. Un pat tad, ja paredzams, ka federālo zemju piešķīrumi palielināsies par 7,1%, paliek jautājums, vai ar to pietiks, lai segtu pieaugošo pieprasījumu pēc sociālajiem pakalpojumiem un personāla izmaksām. Laikā, kad strauji pieaug bēgļu skaits un attiecīgi pieaug arī sociālie izdevumi, diskusija par finansiālā sloga sadali kļūst vēl aktuālāka.
Nākamie mēneši būs izšķiroši Vorpommern-Greifsvaldes rajonam attiecībā uz to, vai tas spēs aizvērt finanšu robu un vienlaikus izstrādāt ilgtspējīgu stratēģiju pašvaldību finanšu stabilizēšanai.