Valsts skolēnu padome aicina uz pārmaiņām: mācību programmas pret ekstrēmismu skolās!

Valsts skolēnu padome aicina uz pārmaiņām: mācību programmas pret ekstrēmismu skolās!

Mēklenburgas-Priekšpomerānijas štata studentu padome nesen ir saskārusies ar smagu kritiku. Delegātu kopsapulcē tika apspriestas vairākas pretrunīgas tēmas, tostarp dūšas pludmales ballītes, kuras daži dalībnieki raksturoja kā “dzeršanas lēkmes”. Šādi notikumi met ēnu uz padomes darbu un rada bažas par tās studentu aizstāvja lomu. Pa vidu šiem nemierīgajiem laikiem tika pieņemts arī nostājas dokuments, kurā izklāstītas svarīgas prasības, lai cīnītos pret pieaugošo ekstrēmismu skolās, piemēram, SVZ reports57-0.

Nostājas dokumentā cita starpā ir aicināts dokumentēt un diferencēti reģistrēt skolas vidē notikušos incidentus, īpaši attiecībā uz ekstrēmismu. Papildus paredzēts palielināt sociālo zinību stundu skaitu 7. – 10. klasē līdz divām stundām nedēļā un 5. un 6. klasē ieviest jaunu mācību priekšmetu “sociālās zinības”. Šis priekšmets paredzēts demokrātijas, politiskās izglītības un medijpratības pamatu apguvei, lai labāk sagatavotu skolēnus mūsdienu izaicinājumiem.

Dramatisks labējo ekstrēmistu tendenču pieaugums

Situācija Austrumvācijas skolās ir satraucoša. Studentu pārstāvji no sešām Vācijas austrumvalstīm sūdzas par satraucošu labējo ekstrēmistu tendenču pieaugumu. Antisemītiskas sazvērestības teorijas un etniskie naratīvi vairs nav nekas neparasts. Daudzi skolēni tagad ir pazīstami ar svastikas un Hitlera salūtu klasēs. 18 gadus vecais Stefans Tarnovs, Brandenburgas studentu valsts padomes pārstāvis, apstiprina šīs satraucošās norises un aicina politiķus veikt izlēmīgus pretpasākumus, ziņo Tagesschau.

Berlīnes, Brandenburgas, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas, Saksijas, Saksijas-Anhaltes un Tīringenes štatu studentu padomju kopīgā aicinājumā skaidrota nepieciešamība stiprināt politikas un sociālo zinību priekšmetus. Turklāt ir nepieciešama sistemātiska skolotāju apmācība un tālākizglītība, lai cīnītos pret labējā spārna idejām. Arī mācību stundās būtu jāintegrē digitālo mediju radoša izmantošana, lai skolēnos veidotos labāka izpratne par aktuālajiem izaicinājumiem sabiedrībā.

Nepietiekama sagatavošanās labējo ekstrēmistu incidentiem

Skolu kopienas bieži vien ir nepietiekamas personāla un materiālu ziņā, lai risinātu problēmas. Tiek ziņots, ka daudzi skolotāji ir nemierīgi un neiejaucas, kad notiek labēji ekstrēmistiski incidenti. Ir piemērs no Burgas, kur skolotāji tika izturēti naidīgi pēc tam, kad viņi norādīja uz labējo ekstrēmistiem. Šīs neskaidrības ir satraucošas, un ir svarīgi, lai tiktu izveidoti atbilstoši apmācību kursi, lai labāk sagatavotu skolotājus šādām situācijām, norāda izglītības pētniece Ņina Kolleka.

AfD Saeimas frakcija tikmēr kritizējusi sociālo lietu ministres Stefānijas Drēzes un citu politisko aktieru uzaicināšanu uz Studentu valsts padomes delegātu sapulci. Viņa aicina Valsts Studentu padomi atgriezties pie sākotnējā uzdevuma kā kritiskai un neatkarīgai studentu interešu pārstāvībai. Sabiedriskajā diskusijā aktuālas paliek debates par Valsts skolēnu padomes lomu un pieaugošajiem izaicinājumiem skolas ikdienā.

Kopumā ir skaidrs, ka nepieciešamība rīkoties skolās ir liela. Nopietni jāuztver studentu pārstāvju prasības pēc intensīvākas politiskās izglītības un demokrātiskai sabiedrībai būtisku vērtību nostiprināšanas. Laiks rīkoties ir tagad!