Jūrniecības ekonomika MV: Ploß pieprasa risinājumus viesmīlības nozarei!

Jūrniecības ekonomika MV: Ploß pieprasa risinājumus viesmīlības nozarei!

Pašlaik Vācijā liela uzmanība tiek pievērsta jūrniecības nozarei, un Kristofs Plošs, kurš kopš 2025. gada maija ir federālais koordinators jūrniecības ekonomikas un tūrisma jautājumos, ir ieņēmis skaidru nostāju šajā jautājumā. Savos jaunākajos paziņojumos Ploß uzsvēra grūtības, kas jāpārvar ēdināšanas nozarei Vācijā un jo īpaši Mēklenburgā-Priekšpomerānijā. Viņš aicina samazināt restorānu, krodziņu un viesnīcu izmaksas, lai atbalstītu šo svarīgo tautsaimniecības nozari. Šie pasākumi ir nepieciešami, lai veiksmīgi pārvarētu izaicinājumus tūrisma jomā, jo īpaši reģionos, kuros dominē jūra, piemēram, MV, kur tūristiem ir liela nozīme.

Papildus aktuālajiem izaicinājumiem Ploß runāja arī par svarīgām problēmām, kas saistītas ar jūrniecības ekonomiku. Starptautiskās konkurētspējas nodrošināšanai ir izšķiroša nozīme. Viņš paskaidroja, ka vairāk nekā 50% pasaules jūras tirdzniecības notiek caur starptautiskajiem ūdeņiem. Tāpēc ir svarīgi pieņemt jaunus likumus, lai uzlabotu jūrniecības praksi un stiprinātu vietējo ekonomiku. Informācija no IHK Nord liecina, ka jūrniecības nozarē 2018. gadā bija vairāk nekā 190 700 darbinieku un pārdošanas apjoms sasniedza 47,5 miljardus eiro – tās ir skaidras pazīmes, kas liecina, cik nozīmīga šī nozare ir mūsu ekonomikai.

Skats uz klimata riskiem un nākotni

Ploß arī uzsver nepieciešamību sasniegt klimata mērķus, nedēmonizējot braukšanu. "Mums ir jāatrod līdzsvars," sacīja koordinators. Jūras ekonomika ir daļa no šī līdzsvara, un tai ir galvenā loma ilgtspējīgas attīstības veicināšanā. IHK Nord uzsver, ka valsts jūrniecības stratēģija ir svarīga, lai nodrošinātu Vācijas eksportu pa jūras ceļiem.

Izaicinājumi ir dažādi. Kā norāda IHK Nord, karš Ukrainā un kvalificētu darbinieku trūkums ietekmē jūrniecības nozari un ar to saistīto jauno tehnoloģiju ieviešanu. Ploß aicina palielināt federālās valdības finansiālo atbalstu. Agrīnās brīdināšanas sistēma pret emisiju noplūdi un alternatīvo degvielu veicināšana kuģniecībā arī ir jautājumi, kas steidzami jārisina, lai jūras apstākļus padarītu drošus nākotnē.

Kuģniecības loma sabiedrībā

Jūras pilsētu nozīme ir atspoguļota arī mobilo staciju un meklēšanas un glābšanas vienību darbā, kas veicina jūrniecības tiesību aktu izpildi. Tie ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu drošību starptautiskajos ūdeņos. Pieaugot, bieži vien pretrunīgi vērtētajiem piekrastes valstu apgalvojumiem, ir būtiski standartizēt noteikumus par jūru izmantošanu un aizsardzību Eiropas un starptautiskā līmenī.

Lai ilgtspējīgi attīstītu jūrniecības ekonomiku, ir nepieciešamas ne tikai jaunas tehnoloģijas, bet arī investīcijas kvalificētu darbinieku apmācībā un kvalifikācijā. Demogrāfiskās attīstības dēļ mums īpaši jākoncentrējas uz jauniešu apmācību, lai nodrošinātu rītdienas kvalificētu darbaspēku.

Noslēgumā jāatzīmē, ka jūrniecības ekonomika rada ne tikai izaicinājumus, bet arī lielas iespējas. Ar labu mijiedarbību starp politiku, uzņēmumiem un izglītības iestādēm mēs varam noteikt kursu veiksmīgai jūrniecības nākotnei. Mūsu pašu ziņā ir izmantot šīs iespējas un tajā pašā laikā nepazaudēt apkārtējo vidi. Mūsu krasti, mūsu kuģniecības satiksme, mūsu gastronomija – tas viss ir vienība, kas satur kopā un var mūs virzīt uz priekšu.