Vēja enerģija Rietummeklenburgā: nākamais solis vai apstāšanās?

Vēja enerģija Rietummeklenburgā: nākamais solis vai apstāšanās?

2025. gada 2. oktobrī Rietummeklenburgas plānošanas asociācija izšķirošā sanāksmē noteica vēja prioritārās zonas līdz 2027. gadam. Šīs teritorijas aizņem tikai 1,4 procentus no reģiona. Lēmums izpelnījies kritiku no iedzīvotāju iniciatīvām, kuri sūdzas, ka vēja prioritārās zonas tiek noteiktas pārāk vēlu. Nesen pieņemtais juridiskais nolēmums ir radījis papildu spiedienu uz plānošanas asociāciju un novedis pie apstiprinājumiem vēja turbīnām ārpus no jauna noteiktajām zonām. Šī attīstība rada bažas pilsoņu iniciatīvās un dažos mēros, kuri brīdina par vēja turbīnu "mežonīgu pieaugumu".

Taču Vēja enerģijas platību prasību likuma izpildes ietvaros turpmāk prasību izpildei vēja turbīnām būs nepieciešams 2,1 procents platības. Uz šo mērķi orientējas arī pašvaldības energoapgādes uzņēmums Wemag. Tomēr jaunākā rezolūcija sākotnēji paredz tikai 1,4 procentus līdz 2027. gadam. Ņemot vērā šo situāciju, atļaujas vēja turbīnām ārpus šīm teritorijām varētu tikt noraidītas, kas ietekmētu 84 projektus, norāda Capsar Baumgart, Wemag valde. Uzņēmums šī regulējuma rezultātā varētu sagaidīt finansiālus zaudējumus līdz pat 20 miljoniem eiro un vēstulē mēram draud ar tiesvedību pret valsti.

Jauni paātrinājuma likumi

Tajā pašā laikā Vācijā ir mainījusies tiesiskā situācija vēja enerģijas jomā. 2025. gada 15. augustā stājās spēkā tiesību aktu pakete Eiropas Atjaunojamās enerģijas direktīvas RED III ieviešanai. Šo noteikumu mērķis ir paātrināt vēja enerģijas paplašināšanu, izveidojot paātrinājuma zonas vēja turbīnu plānošanai un apstiprināšanai.

Paātrinājuma zonu ieviešana atvieglo esošo vēja enerģijas apgabalu paplašināšanu. Šīm teritorijām jau ir jāveic vides novērtējumi, un tās nedrīkst atrasties jutīgās aizsargājamās teritorijās, piemēram, dabas rezervātos vai biosfēras rezervātos. Šajās jomās ir paredzēts vienkāršot apstiprināšanas procedūras, cita starpā atceļot pienākumu veikt ietekmes uz vidi novērtējumu un ātrāk izskatīt sugu aizsardzības likuma aspektus. Šie pasākumi ir paredzēti, lai palīdzētu ātrāk izsniegt atļaujas, izmantojot vienkāršotu procedūru.

Valdības iniciatīvas atjaunojamās enerģijas jomā

Turklāt federālā valdība ir pieņēmusi likumprojektu par RED III ieviešanu, kas skar ne tikai vēja, bet arī saules enerģiju. Mērķis ir līdz 2030. gadam palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru ES bruto enerģijas galapatēriņā vismaz līdz 42,5 procentiem. Projekts cita starpā paredz, ka paātrinājuma zonās atļaujas vēja un saules enerģijas sistēmām un ar tām saistītām enerģijas uzglabāšanas sistēmām varēs piešķirt vienkāršotā kārtībā.

Pašreizējās koalīcijas galvenā problēma ir iniciatīva paātrināt atjaunojamo energoresursu izplatību. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem tagad arī akumulatoru uzglabāšanai būtu jāsaņem priviliģēta attieksme, ja tie ir telpiski savienoti ar vēja turbīnām. Tomēr joprojām nav skaidra precīza definīcija, kad krātuve tiek uzskatīta par apkalpojošu.

Kopumā var redzēt, ka vēja enerģija dinamiski attīstās Rietummeklenburgā un ārpus tās. Atliek noskaidrot, vai paātrinātās procedūras patiešām sniegs vēlamo progresu un vai pilsoņu iniciatīvas tiks sadzirdētas.