Petīcija par vēja turbīnām mežā: mērs aicina pārdomāt!

Petīcija par vēja turbīnām mežā: mērs aicina pārdomāt!

Strelitz reģionā kaut kas notiek vēja enerģijas jomā. Hohenziericas mērs Pīters Štrobls, kas nav no partijas, ir nosūtījis lūgumrakstu Mēklenburgas-Priekšpomerānijas štata parlamentam. To darot, viņš aicina pārdomāt vēja turbīnu teritorijas plānošanu. Vēja turbīnas ir paredzēts būvēt vairāk nekā 20 apgabalos reģionā, taču tas nav bez pretrunām sabiedrībā. Jo īpaši tāpēc, ka tiek skartas arī teritorijas ar aizsargājamo statusu, Strobls pauž bažas par Centrālā Mēklenburgas ezeru apgabala vēsturisko kultūrainavu. Ir svarīgi saglabāt šīs kultūras vērtības, neaizmirstot par vēja enerģijas pieaugošo nozīmi, kā ziņo Nordkurier.

Savā petīcijā Štrobls uzsver, ka sabiedrība kopumā nav pret vēja enerģiju, bet redz alternatīvu vēja turbīnu stādīšanu meža teritorijās. Šī ideja nav gluži jauna, jo Mēklenburgā-Priekšpomerānijā pastāv izslēgšanas kritērijs teritorijām ar vairāk nekā 500 hektāriem meža, kas nepastāv citās federālajās zemēs. Tas tagad varētu mainīties, ja Štrobls darīs savu ceļu: viņš atbalsta monokultūru mežu atvēršanu vēja plānošanai, neapdraudot sugu aizsardzību un ugunsdrošību. Uz vienu vēja turbīnu būtu jāiztīra ap 100 hektāru meža, bet daļa no tā, t.i., ap 50 hektāriem, varētu atjaunoties kā jaukts mežs.

Vēja enerģijas paplašināšana kā enerģētikas nākotnes atslēga

Vēja enerģijai ir arvien lielāka nozīme Mēklenburgas-Priekšpomerānijā ne tikai enerģijas ražošanā, bet arī reģiona ekonomikas stiprināšanā. Štata valdība īsteno ambiciozo mērķi līdz 2035. gadam nodrošināt visas enerģijas vajadzības no atjaunojamiem avotiem. Premjerministrs Manuela Švesiga ir paziņojis par 6 gigavatu vēja enerģijas palielināšanu 2025. gadam, kas nozīmē aptuveni 12 teravatstundas elektroenerģijas gadā. Tas varētu nodrošināt neatkarīgu un ilgtspējīgu enerģētikas nākotni, kā uzsver Windcomm.

Mēklenburgas-Priekšpomerānijas līdzenā ainava, kā arī zemais iedzīvotāju blīvums piedāvā lieliskus apstākļus vēja enerģijai. Vēja turbīnu paplašināšana ne tikai veicinās reģionu ekoloģiski, bet arī radīs daudzas darbavietas un vienlaikus ļaus uzplaukt vietējai ekonomikai. Vēja enerģijas jauda pašlaik ir iespaidīga 3573 megavati no sauszemes sistēmām, ko papildina reģionālie jūras vēja parki.

Iedzīvotāju līdzdalība: vēl viens solis ceļā uz pieņemšanu

Vēl viens svarīgs elements vēja enerģijas kontekstā ir valsts valdības Pilsoņu un sabiedrības līdzdalības likums. Ar šo likumu paredzēts nodrošināt iedzīvotāju ciešāku iesaistīšanu procesā. Vēja parku piecu kilometru rādiusā iedzīvotājiem ir iespēja piedalīties vēja parku peļņā krājobligāciju vai termiņnoguldījumu veidā. Tas ne tikai samazina privāto investoru risku, bet arī nodrošina, ka daļa peļņas paliek reģionā. Šo ieguldījumu procentu likme parasti ir augstāka par parastajām tirgus likmēm, kas padara apņemšanos pilsoņiem pievilcīgāku, kā skaidro [Mēklenburgas-Priekšpomerānijas valdība] (https://www.regierung-mv.de/Landesregierung/wm/Energie/Wind/B%C3%BCrger-und-Kommunal Beteiligungz/).

Rezumējot, var teikt, ka vēja enerģija ir ne tikai svarīga Mēklenburgas-Priekšpomerānijas enerģētikas politikas sastāvdaļa, bet arī ir iespēja reģionam. Būs aizraujoši redzēt, kā attīstās mēra Štrobla petīcija un vai politiskajā ainavā izskanēs ideja par vēja turbīnu integrēšanu meža teritorijās.