Melnā sarkanā koalīcija MV zem spiediena: cilvēki atlika konstitucionālo tiesnesi!

Melnā sarkanā koalīcija MV zem spiediena: cilvēki atlika konstitucionālo tiesnesi!

Rostock, Deutschland - Politiskā ainava Vācijā joprojām ir saspringta, un diskusiju uzmanības centrā ir Meklenburgas-rietumu Pomerānija. Šodien, 2025. gada 13. jūlijā, jaunu konstitucionālo tiesnešu ievēlēšanas Bundestāgā tika atlikti īsā laikā, kas no visām pusēm rada daudz uztraukuma. As Mecklenburg-Vorpommern/verfektungen-wahl-cdu-in-mv-nicht-nicht-in-fahrti- prettericht-124.html"> ndr.

SPD, kuru vada premjerministre Manuela Schwesig, neredz lielo nopietnību argumentā, ko sauc AfD un Hinke. Schwesig apraksta Savienības izturēšanos kā "bezatbildīgu", savukārt iekšlietu ministrs Kristians Pegels (SPD) atzīst, ka visi ir "varbūt mazliet nobijušies" un situācijai vajadzētu stimulēt domāt.

koalīcijas stabilitāte un politiskās reakcijas

CDU štata priekšsēdētājs Daniels Peters, no otras puses, uzskata situāciju nelaimīgu, bet netic koalīcijas pārtraukumam. "Ir vēl svarīgākas lietas," uzsver Peters. AFD interpretē arodbiedrības vadīšanu ar SPD kandidātu Fauke Brosius-Gersdorf kā "morālu bankrota deklarāciju" un kritizē, ka tās ambivalencei abortu labajā pusē vajadzēja iepriekš novērot ar iespējamu noraidījumu.

Tiek ietekmēti ne tikai arodbiedrība un SPD. Kreisā spārna reģionālais priekšsēdētājs Henness Herbsts arī komentē un apraksta darbību kā "pilnu katastrofu". Viņš prasa izpratni starp Savienību un kreiso pusi, lai sasniegtu nepieciešamo divu trešdaļu vairākumu.

Konstitucionālās tiesneša vēlēšanas: karsts dzelzs

Īpaši pretrunīgi vērtētais punkts ir kreisā spārna politiķes Barbara Borčarda izvēle kā konstitucionālais tiesnesis Meklenburgas-rietumu Pomerānijā, kas izraisīja diskusiju visā valstī. Konstitucionālie likumi Maikls Brenners šo lēmumu raksturo kā skandālu un brīdina par sistēmas izmaiņu iespējamām sekām, kuras tiecas Borchardt. lto ziņo, ka borchardt ir saņēmis nepieciešamo divu Thirds vairākumu otrajā ballot.

Brenners uzsver, ka konstitucionālajam tiesnesim ir jāievēro pamatlikuma pamati un kritizē Borchardt nostāju pret privāto īpašumu, kuru viņš uzskata par būtisku pamatu sociālā tirgus ekonomikai. Šī tēma vēl vairāk silda diskusiju un parāda, cik daudz politisko nometņu tiek polarizētas.

Balsošanas tiesības fokusā

Paralēli Meklenburgas-rietumu Pomerānijas notikumiem, balsošanas tiesību reforma veido arī virsrakstus. Federālā konstitucionālā tiesa luksofora koalīcijas reformas daļas pasludināja par antikonstitucionālu, ziņo tagesschau . Centrālais punkts ir piecu procentu klauzula, kas nav savietojama ar pamatlikumu tā pašreizējā formā. Šajā regulā teikts, ka tikai partijas, kas sasniedz vismaz piecus procentus no otrajām balsīm, var pārcelties uz parlamentu.

Reforma, kuras sākotnējā mērķis bija apturēt Bundestāgas izaugsmi, izmantojot pārkares un izlīdzināšanas pilnvaras, politiskajās debatēs ienes papildu aizdedzes materiālus. Luksofora koalīcija bija atcēlusi pamata mandātu klauzulu, bet juridiskie strīdi par reformu ilgs līdz nākamajām vēlēšanām 2025. gada septembrī. Likumdevējam tagad ir uzdevums īstenot tiesas prasības.

Kopumā var redzēt, ka konstitucionālā tiesneša maiņa un balsošanas tiesību reforma radīs ne tikai lielas problēmas politiskajiem dalībniekiem, bet arī vēlētājiem. Atliek redzēt, vai pusēm izdodas konstruktīvi izkļūt no saspringtas situācijas un rīkoties pilsoņu interesēs.