Šverins uz sliekšņa: draud rekordliels parāds un finanšu krīze!

Šverins uz sliekšņa: draud rekordliels parāds un finanšu krīze!

Finansiālā situācija Šverīnē kļūst arvien nestabilāka. Mērs Riko Bādenšjē brīdina, ka pilsētai draud iekrist parādu slazdā. Pašreizējās prognozes liecina par pieaugošu parādu, kas, iespējams, līdz 2033. gadam varētu pieaugt līdz vairāk nekā 300 miljoniem eiro. 2025. gadam būs nepieciešami papildu 18 miljoni eiro, lai segtu pieaugošos izdevumus jaunatnes, bērnu dienas aprūpes un personāla jomā. Šos finanšu šķēršļus galvenokārt izraisa paaugstinātas tarifu izmaksas, kā arī jaunatnes labklājības un administrācijas izmaksas, kas pēdējos gados ir dramatiski pieaugušas. Saskaņā ar [ndr.de].

Papildu vajadzība, kas publiskota 2025. gada 1. oktobrī, ir īpaši nopietna. Apmēram 11 miljoni eiro tiek tērēti tikai jaunatnes speciālistu dienestam, kam seko 4 miljoni eiro bērnu dienas aprūpei un papildu 3 miljoni eiro cilvēkresursiem. Šie skaitļi liek saprast, ka, neskatoties uz visiem pūliņiem, pilsētas vadība sagaida vismaz 5 miljonu eiro deficītu. Kā ziņo [Nordkurier](https://www.nordkurier.de/regional/Schwerin/ Householdskritik-in-Schwerin-18-millionen-mehrbedarf-reisst-loch-in-die-kassen-3974271), pat mērķtiecīgo budžeta konsolidācijas kursu nevar saglabāt.

Grūti lēmumi priekšā

Pilsētas vadība uz nedrošo finansiālo situāciju gada sākumā atbildēja ar budžeta iesaldēšanu. Investīcijas nozīmīgos projektos, piemēram, ceļu būvniecībā un zaļo zonu uzturēšanā, tika iesaldētas, un brīvprātīgie pakalpojumi netika paplašināti. Pašlaik tiek apspriests, vai jauniešu labklājības samazināšana un, iespējams, tirdzniecības nodokļu ieņēmumu palielināšana var aizbāzt finanšu caurumus. Tiek apspriesta arī pilsētas nodevas ideja, taču līdz šim neviens no šiem pasākumiem nav spējis novērst strukturālo nepietiekamo finansējumu.

Situācija Šverīnē atspoguļo tendenci, kas novērojama daudzās Vācijas pašvaldībās. Saskaņā ar Berlīnes fonda datiem, pašvaldību finanses visā valstī pēdējā gada laikā ir pasliktinājušās. Stagējošie nodokļu ieņēmumi apvienojumā ar vāju ekonomiku un neizbēgamiem sociālajiem izdevumiem ir radījuši kritisku situāciju, kuru nevar uzlabot bez mērķtiecīgām reformām.

Nākamo gadu perspektīvas atstāj maz vietas optimismam. Mērs Bādenšjē jau paziņojis, ka nav redzams ilgtspējīgs risinājums, jo ikgadējo deficītu, kas pārsniedz 30 miljonus eiro, nevar kompensēt ar ietaupījumiem. Pilsētas administrācija izskata pašreizējās ietaupījumu iespējas un apsver savrupmājas iegādi kā ekonomiskāku alternatīvu īrēšanai. Taču jāskatās, vai ar šiem pasākumiem pietiks, lai pilsētu izkļūtu no finansiālajām grūtībām.