2500 aitu kustībā: tradīciju satikšanās Šverīnē!

2500 aitu kustībā: tradīciju satikšanās Šverīnē!

Vai pazīsti sajūtu, kad ceļo ar aitām? Kaislīgais gans Kristians Cimmermans šobrīd ved iespaidīgu 2500 aitu un kazu ganāmpulku pa gleznaino Šverīnes apkārtni. Karavāna šobrīd pārvietojas no Plātes uz Demenu, kas ir īsts skats dzīvniekiem un cilvēkiem, kas tos vēro. Vietējie iedzīvotāji pamāj ar roku, fotografējas un bauda skatu uz milzīgo ganāmpulku, kas klīst pa laukiem. Pāreja caur Plātes paceļamo tiltu ir grūts izaicinājums – ne tikai daudzajām automašīnām un velosipēdistiem, bet arī klaiņojošajiem dzīvniekiem, kuri vienmēr ir Cimmermaņa vērīgā acu priekšā. Tradicionāls amatniecības veids, kas ir pārcilvēki, mūsdienās ir kļuvis arvien mazāk svarīgs, taču tas ir būtisks kultūrainavai un zemes apsaimniekošanai.

Kā patiesībā darbojas pārgājieni ar aitām? Ganāmpulka aitu ferma, kā aprakstīts UNESCO aprakstīts, vada aitu ganāmpulkus pa dažādām ganībām, kas mainās atkarībā no sezonas un barības pieejamības. Lopkopība ir visu gadu, un tās mērķis ir piedāvāt aitām vislabākos apstākļus. Ziemā dzīvnieki bieži tiek turēti staļļos uz neilgu laiku, savukārt vasarā tie klīst pa neauglīgām ganībām, kuras diez vai var izmantot citām lauksaimniecības vajadzībām. Gadsimtu gaitā šī tradīcija ir veicinājusi unikālu ainavas elementu, piemēram, kadiķu tīreļu un nabadzīgu un sausu zālāju, izveidi.

Dzīve aitām

Ganu darbs nav nekāds pikniks. Daniels Foigts, ceļojošais gans no Mišelbahas pie Bilcas, apraksta, ka ganu profesija ir sena profesija, kurai gandrīz nav atvaļinājumu. Pirms dažiem gadiem ganu ģimenes dzīvoja no 300 līdz 400 aitām, turpretim šodien katra dzīvnieku suga pelna tikai ap 100 eiro. Pieaugušas dīzeļdegvielas, barības un tehniskā aprīkojuma izmaksas, kas situāciju neatvieglo. Voigtam, kas ir sestā paaudze, kas uztur ģimenes tradīcijas, ir veselīgas attiecības ar dabu un ļauj savām aitām kopt un audzēt ainavu nelielās grupās. Schwäbisch Hall un Hohenlohe kalnainajos reģionos, kur ir grūti apstrādāt zemi mehāniski, gani paļaujas uz dabas atbalstošo roku.

Pārgājieni ne tikai spēlē nozīmīgu lomu lauksaimniecībā, bet arī veicina floras un faunas aizsardzību. Voigts uzsver, ka aitu ganīšana veicina ainavas saglabāšanu un veicina bioloģisko daudzveidību. Pārvietojoties starp ganībām, aitas pārvadā dažādas augu un dzīvnieku sugas, veicinot veselīgu ekosistēmu. Ziemā dzīvniekus bieži izmitina, lai nodrošinātu tiem vislabākos apstākļus, savukārt pavasarī un vasarā tos atved atpakaļ ganībās, lai veidotu ainavu.

Aizsardzība un profilakse

Mūsdienās arī gani saskaras ar jauniem izaicinājumiem. Reģions, kurā strādā Voigt, šobrīd ir vilku novēršanas zona, un ganiem jāveic atbilstoši aizsardzības pasākumi. Voigt tur četrus mājlopu sargsuņus, kas ir īpaši audzēti aitu aizsardzībai un tiek izmantoti iežogotās ganībās naktīs. Šie suņi palīdz aizsargāt aitas no iespējamiem draudiem un ir vērtīgs atbalsts ganiem, kuriem ir liela atbildība par dzīvniekiem. Sastopot pārgājienus, skriešanas vai riteņbraucējus, ir svarīgi ar cieņu izturēties pret aitu ganāmpulkiem, ievērojot principu “Aitai jāēd, nevis jāskrien”.

Pārdzīvotājs ir vairāk nekā tikai profesija; tā ir paaudzēs nodota tradīcija un mākslas veids, kas veido ne tikai ainavu, bet arī kopienu. Pateicoties tādu cilvēku kā Christian Cimmermann un Daniel Voigt centībai un apņēmībai, šis tradicionālais amats paliek dzīvs un veicina kultūras ainavu saglabāšanu Vācijā. Neatkarīgi no tā, vai jums ir laimējies vērot aitu klaiņošanu vai aktīvi piedalīties šīs tradīcijas saglabāšanā – pārvietošanās ir un paliek svarīga mūsu lauku kultūras sastāvdaļa.