Augšstāvā palielinās: miljardi civiltiesiskai pabalstam no valsts!

Augšstāvā palielinās: miljardi civiltiesiskai pabalstam no valsts!

Schwerin, Deutschland - Pašreizējā aptaujā kļūst skaidrs, ka nepieciešamība pēc papildu finansiāla atbalsta nepārtraukti pieaug. Īpaši ietekmē cilvēki ar zemiem ienākumiem, kuri paļaujas uz pilsoņu pabalstu. Saskaņā ar Oz-online.de, ap 826 000 nodarbināja civilo pabalstu, kas bija pagājušajā gadā. Tas ir satraucošs signāls, jo top -vērtību skaits palielinās pirmo reizi kopš 2015. gada.

Valsts izdevumi pilsonības naudu pagājušajā gadā bija aptuveni septiņi miljardi eiro, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Lai precīzāk izprastu situāciju, ir svarīgi zināt, ka tiesības uz papildu summu ir atkarīgas no ienākumiem, aktīviem un vajadzībām. To izskaidro federālā nodarbinātības aģentūra. Vajadzību veido fiksēta standarta prasība un izmitināšanas un apkures izmaksas.

Minimālās algas loma

Apskatot likumā noteikto minimālo algu, tas liecina, ka tas pieauga no 8,50 eiro stundā 2015. gadā līdz pat pašlaik EUR 12,82. Neskatoties uz to, pieprasījums pēc pieauguma līdz 15 eiro 2026. gadā, ko atbalsta kanclers Frīdrihs Merzs. No otras puses, darba devēji skeptiski vērtē šo prasību. Kreisā spārna MP CEM INCE ir runājusi par ievērojamu minimālās algas palielināšanos, jo skaitļi liecina, ka daudzas skrūves bieži ir mini kobiski, saskaņā ar Bertelsmana fonda datiem gandrīz pusi ne vairāk kā minimālā alga.

Vēl viens aspekts ir ienākumi, kas atsakās, salīdzinot ar minimālo algu saņēmējiem. Vācijas arodbiedrību konfederācijas (DGB) aprēķinos ir parādīti forši fakti: bezbērnu pārim, kurš strādā 28,5 stundas nedēļā par minimālo algu, ikmēneša neto ienākumi ir aptuveni 2290 eiro. Salīdzinājumam, pārim, kurš saņem pilsoņu pabalstu, ir tikai 1 458 eiro kopā ar siltu īri. Šī 832 eiro atšķirība parāda daudzu mājsaimniecību nestabilu atrašanās vietu.

Valsts atbalsts un dzīves realitāte

Pilsoņu pabalstu pieaugošās izmaksas ir arī reakcija uz pieaugošo trūcīgo skaitu. Kaut arī tiek prognozēts, ka izdevumi civiltiesiskajam pabalstam 2024. gadā ir 6,99 miljardi eiro, var redzēt, ka mājsaimniecības kopumā ir saņēmušas 11,61 miljardu eiro ar vismaz vienām skrūvēm. Daļēji tas ir saistīts ar faktu, ka daudzi augšupvērstie nopelna zem vidējās algas. Apmēram divas trešdaļas darbinieku, kuri ir atkarīgi arī no pilsoņu pabalsta, nevar dzīvot pēc saviem ienākumiem.

Praktisks piemērs ilustrē situāciju: Hartviga kungs, 35 gadus vecs un vientuļš, mēnesī nopelna bruto 650 eiro. Pēc 410 eiro nomas atskaitīšanas viņš joprojām ir papildu summa 581,50 eiro, kas kopā ar viņa algu rada ikmēneša ienākumus 1 135 eiro. Tomēr bez darba viņš mēnesī varēja rēķināties tikai ar 223 eiro. Šie skaitļi parāda, cik svarīgs ir pilsoņu ieguvums kā finansiālais atbalsts, bet arī tas, cik zems ir finansiālā drošība, ko var sagaidīt daudzi cilvēki.

Atliek cerēt, ka diskusija par minimālās algas un iespējamo reformu palielināšanu sociālās drošības jomā var uzlabot skarto cilvēku dzīves apstākļus. Ir skaidrs, ka atkal ir nepieciešams daudz kustību, lai visiem atrastu taisnīgu un ilgtspējīgu risinājumu.