Vardarbība un haoss Šverīnes bezpajumtnieku patversmē: valda pelējums un bailes!

Vardarbība un haoss Šverīnes bezpajumtnieku patversmē: valda pelējums un bailes!

Šverinā arvien lielāku sabiedrības uzmanību piesaista situācija bezpajumtnieku patversmē. Bijušais bērnudārzs no VDR laikiem, kas kopš pārveides izmantots kā ārkārtas patversme, ir izrādījies kontaktpunkts starp apgalvojumiem par sūdzībām un oficiāliem paziņojumiem. Saskaņā ar to Ziemeļu kurjers Satraucošas ir ziņas par pelējumu un žurkām, kā arī nāves draudiem darbiniekiem. Neskatoties uz šīm brīdinājuma zīmēm, operators Jorgs Heidorns uzsver, ka tie ir atsevišķi gadījumi un apgalvojumi neatspoguļo plašu sabiedrību.

Tomēr iekšējās personas ziņo par arvien vardarbīgāku klientu loku, tostarp daudziem jauniem ārzemju vīriešiem, kuri iepriekš tikuši pamanīti par smagiem pārkāpumiem citos objektos. Viņi tika pārvietoti uz bezpajumtnieku patversmi, kas, pēc ziņojumiem, situāciju pasliktināja. Bezpajumtnieki ir cilvēki bez pastāvīgas adreses vai dzīvesvietas, kuriem ir jāpavada nakts sabiedriskās vietās, piemēram, šī Šverīnas portāls paskaidroja. Šeit tiek piedāvāta palīdzība sociālās un finansiālās ārkārtas situācijās, lai novērstu mājas zaudēšanas draudus.

Pieaugošā nedrošība izmitināšanas jomā

Nevar ignorēt satraucošos ziņojumus par sliktu higiēnu un sanitāriju naktsmītnē. Ēka tiek raksturota kā “pelējuma inficēta un žurku apdzīvota”, ar neatbilstošu apkuri un santehniku. Pagrabs ir slēgts veselības apsvērumu dēļ, un jautājumus rada bijušā bērnudārza sliktā saglabāšana. Daudzi pilsoņi un tie, kas pievērš uzmanību situācijai, vēlas lielāku pārredzamību un uzlabojumus.

Iedzīvotāju cieņa ir jāsaglabā. Saskaņā ar šo cilvēktiesības attiecas arī uz bezpajumtniekiem, kuriem ir tiesības uz pienācīgu mājokli Cilvēktiesību institūts. Ārkārtas patversmēm ir jāatbilst minimālajiem standartiem, kas palīdz aizsargāt dzīvību un veselību. Taču realitāte Šverīnas bezpajumtnieku patversmē tam ir pretrunā: netiek garantēta regulāra tīrīšana un pietiekami daudz vietas, kas apdraud tur esošo cilvēku eksistenci.

Skats uz risinājumiem

Lai atrisinātu šo dilemmu, ir nepieciešams, lai gan pašvaldības, gan valsts un federālās valdības beidzot sniegtu revolucionārus ieteikumus. Steidzami jāpārskata nepietiekama politiskā uzmanība uz bezpajumtniecību un pasākumu trūkums sociālo mājokļu un īrnieku aizsardzības jomā. Valsts rīcības plāns bezpajumtniecības jomā varētu palīdzēt, taču diemžēl tas bieži vien ir tikai lūpu vārds.

Rezumējot, izmitināšanas problēmas nav tikai pilsētu problēma, bet gan visas sabiedrības problēma, kas ietekmē ikvienu. Diskusija par apstākļiem avārijas patversmēs būs jāturpina - ne tikai esošajiem iedzīvotājiem, bet visai pilsētai. Nepieciešams pārdomāt, ja vēlamies ilgtermiņā uzlabot bezpajumtnieku un kopienas situāciju.