Rabbitwerder: Skandāls par bariem apdraud laivu īpašniekus!

Rabbitwerder: Skandāls par bariem apdraud laivu īpašniekus!

Jaukā Rabitverderas salas ostā, kas svinīgi tika atklāta pirms gada, ir vētras pazīmes. Premjerministre Manuela Švesiga un mērs Riko Bādenšjē svinēja atklāšanu, taču tagad ir liela jautājuma zīme par ostas nākotni. Konflikts starp restorāna nomnieku Rīdigeru Kopplinu un pilsētu izraisa sajūsmu, savukārt laivotāji sūdzas par seklajiem seklumiem.

Cietušais laivas īpašnieks Rolands R. cieta smagu triecienu. Oficiāli ūdens dziļumam ostā vajadzētu būt 1,60 metriem, taču realitāte ir cita: ostas dienvidu rajonā ūdens ir tikai 70 līdz 80 centimetru. Tas noveda pie tā, ka R. brauciens ar motorlaivu kļuva par fiasko, kad viņa laiva nolaidās uz laukakmens, radot piecu ciparu bojājumus. “Žēl, ka šeit ir tāda situācija,” par bīstamo zonu neatbilstošo marķējumu sacīja R.. Pie ziemeļu ieejas ir tikai brīdinājuma zīme par sēkļiem, bet ne laivām, kas ierodas no dienvidiem.

Strīds par nomu un kulinārijas nākotni

Salas gastronomija drīz varētu iegūt jaunu izskatu. Lai atdzīvinātu Rabbitwerder gastronomisko piedāvājumu, publiskajam konkursam pieteicās 27 interesenti. Taču vecais īrnieks Kopplins ir iesaistīts tiesiskā strīdā ar pilsētu, jo sagaida saistošu īres līgumu līdz 2030. gadam.Šeit mēs redzam tipisko kaķa-peles spēli starp pilsētas pārvaldi un īrnieku, jo Kopplins vēlas sadarboties ar potenciālo pēcteci, taču nepieciešama skaidra vienošanās ar pilsētas pārstāvjiem.

Ievērojams investīciju apjoms 4,2 miljonu eiro apmērā jau piesaistīts ēdināšanai, tostarp 800 000 eiro tikai kroga renovācijai. Bet pilsēta ezera terasi slēgusi satiksmes drošības apsvērumu dēļ. "Tas ievērojami ierobežo manas iespējas," sūdzas Koplins un turpina: "Ienākumi stagnē, kamēr izmaksas pieaug." Pilsēta vēl nav noteikusi salas apskates datumu, kas vairo nenoteiktību.

Ostas iekārta ar problēmām

Ostas iekārta paredzēta kā mājvieta laivotājiem, taču realitāte ir cita. Ar 42 piestātnēm un piestātni pasažieru pārvadāšanai var nepietikt, jo izskalojumi uz groynes apdraud drošību. Pilsētas pārstāve Mihaela Kristena apstiprināja, ka dziļuma problēma ir zināma un ir 20 centimetru novirze no plānotā ūdens dziļuma. Neskatoties uz šiem acīmredzamajiem trūkumiem, atbildīgajam uzņēmumam neizdevās novērst situāciju.

Rabbit Werder piemērs nav atsevišķs gadījums. Līdzīgas problēmas vērojamas arī apkārtnē, kur plaukst ūdenstūrisms. Tomēr ūdens tūrisms Berlīnē, kura ieņēmumi desmitgades laikā pieauguši no 200 līdz 300 miljoniem eiro, nes sev līdzi dažus izaicinājumus, tostarp konfliktus starp iedzīvotājiem un ūdens sporta entuziastiem un milzīgu ietekmi uz vidi. Dabas aizsardzības biedrība brīdina par pārmērīgu ūdeņu izmantošanu, savukārt ūdens policija apsver nepieciešamību pēc vairāk pietauvošanās un elektrisko laivu uzlādes staciju, lai ņemtu vērā dabas skatu torni.

Vai Rabbit Werder drīz varētu kļūt par daļu no jaunas, plaukstošas ​​tūrisma ainavas? Ceļš uz turieni ir bruģēts ar politiskiem un praktiskiem šķēršļiem, bet vēlme to atdzīvināt ir nepārprotama. Jāskatās, kā pilsēta tiks galā ar izaicinājumiem un vai plānotie pasākumi tiks īstenoti efektīvi. Līdz tam laivotājiem un krodziniekiem būs jāgaida un jācer uz labākiem laikiem.