Merkele aizstāv zemos aizsardzības izdevumus: miers kara vietā!

Merkele aizstāv zemos aizsardzības izdevumus: miers kara vietā!

Otrdienas vakarā Šverinā notika aizraujoša RND skatuves saruna, kurā viesojās bijusī kanclere Angela Merkele (CDU). Laikā, kad ļoti aktuāla ir diskusija par aizsardzības izdevumiem un NATO vadlīnijām, viņa aizstāvēja Vācijas militāro izdevumu samazināšanos pēdējo divu desmitgažu laikā. Merkele skaidroja, ka aizsardzībai tērējot 3,5 procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP), jauno federālo zemju atjaunošanu būtu apgrūtinājusi. Šis paziņojums parāda, cik sarežģītas ir debates par ieroču finansēšanu un kādiem vēsturiskajiem kontekstiem šeit ir nozīme.

Īpaši ievērības cienīga bija Merkeles atsauce uz “miera dividendi”, kas 90. gados viņai atviegloja finanšu pārvaldību. Viņa skaidri norādīja, ka negatīvā uztvere par zemajiem militārajiem izdevumiem kā liela neveiksme nav pamatota. Tas notiek uz fona, ka šobrīd NATO valstis ir nolēmušas līdz 2035.gadam palielināt aizsardzības izdevumus līdz pieciem procentiem no IKP – tas ir skaidrs rādītājs drošības politikas situācijas maiņai Eiropā, ko izraisījušas reakcijas uz Ukrainas konfliktu un Krievijas agresīvā ārpolitika.

NATO prasības un Vācijas aizsardzība

Jaunās NATO pamatnostādnes paredz, ka dalībvalstīm tagad aizsardzībai jātērē 3,5 procenti un ar aizsardzību saistītai infrastruktūrai vēl 1,5 procenti. Tas iezīmē ievērojamu pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo divu procentu mērķi, kas tika padarīts par saistošu tikai 2014. gadā. Šīs vadlīnijas tika pieņemtas NATO samitā Hāgā, kur valstu vadītāji vienojās par pieaugošajiem Krievijas draudiem, īpaši pēc 2022. gada iebrukuma Ukrainā. ZDF ziņo.

Vācija plāno līdz 2029. gadam dubultot savus aizsardzības izdevumus līdz 153 miljardiem eiro, kas ir līdzvērtīgs aptuveni trim procentiem no IKP. Kanclers Frīdrihs Mercs norādīja, ka šis palielinājums netiek veikts, pakļaujoties ASV prasībām, piemēram, Donalda Trampa izvirzītajām prasībām. Drīzāk tā ir nepieciešama atbilde uz pašreizējām drošības problēmām. Mercs arī aicinājis noteikt stingrākas sankcijas pret Krieviju un uzsvēris ciešākas sadarbības nozīmi starp slepenajiem dienestiem.

Nostājas un politiskā diskusija

Merkele distancējās no pašreizējā aizsardzības ministra Borisa Pistoriusa (SPD) retorikas, kas pieprasa Vācijai kļūt “gatavai karam”. Tā vietā Merkele atbalsta “miera veidošanas” pieeju, ko viņa uzskata par spēcīgas aizsardzības stūrakmeni. "Karš Ukrainā nevar beigties bez dialoga," viņa uzsvēra, uzsverot nepieciešamību risināt sarunas ar Krieviju. Šo viedokli var uzskatīt par neproduktīvu, ņemot vērā situācijas pasliktināšanos un lielos ieņēmumus, ar kuriem NATO saskaras, palielinot dalības izdevumus.

Tomēr kopējais noskaņojums NATO valstu vidū joprojām ir neviennozīmīgs. Tādas valstis kā Polija un Igaunija jau tērē krietni virs divu procentu mērķa un tādējādi demonstrē augstu saistību līmeni. Čehijas premjerministrs Fiala pat ierosinājis diskusijas par palielinājumu līdz 3 procentiem. Šie notikumi ilustrē to, cik NATO partneri ir neapmierināti, ņemot vērā pašreizējās ģeopolitiskās problēmas. Aplūkojot Federatīvās Republikas perspektīvu, arī redzams, ka Vācijas valdība lēš, ka Vācijas aizsardzības izdevumi 2024. gadā būs 2,12 procenti no IKP, kas tiek attiecināts uz speciālo līdzekļu izmantošanu – solis pareizajā virzienā, taču vēl nepietiekams, lai pilnībā izpildītu NATO jaunās prasības.

Kopumā diskusija par aizsardzības izdevumiem ir dziļa un parāda politiskās attieksmes atšķirības starp stabilitāti ar bruņojumu un dialoga nepieciešamību. Angelas Merkeles skaidrais lūgums pēc diplomātiskās atjaunošanas pat laikā, kad drošība Eiropā tiek pārbaudīta vairāk nekā jebkad agrāk. Līdz ar to diskusijas vēl nebūt nav beigušās, un atliek vien redzēt, kā atlikušie pasākumi ietekmēs Eiropas drošības arhitektūru.