Merkele aizstāv zemus aizsardzības izdevumus: mieru, nevis karu!

Merkele aizstāv zemus aizsardzības izdevumus: mieru, nevis karu!

Schwerin, Deutschland - Otrdienas vakarā Schwerin notika aizraujoša skatuves saruna no RND, kurā viesis bija bijušā kanclere Angela Merkele (CDU). Laikā, kad diskusija par aizsardzības izdevumiem un NATO vadlīnijām ir ļoti aktuālas, viņa aizstāvēja vācu militāro izdevumu samazināšanos pēdējās divās desmitgadēs. Merkele paskaidroja, ka izdevumu līmenis 3,5 procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzībai būtu apgrūtinājuši jauno federālo federāciju atjaunošanu. Šis paziņojums parāda, cik sarežģītas ir debates par bruņojuma finansēšanu un kuru vēsturisko kontekstu šeit ir nozīme.

Īpaši ievērojams bija Merkeles atsauce uz "miera dividendēm", kas viņiem to atviegloja 1990. gados. Viņa skaidri pateica, ka negatīvā uztvere par zemiem militārajiem izdevumiem nav pamatota kā būtiska neveiksme. Tas tiek darīts, ņemot vērā to, ka NATO valstis tagad ir nolēmušas palielināt savus aizsardzības izdevumus līdz pieciem procentiem no IKP līdz 2035. gadam-skaidrs rādītājs mainīgajai drošības politikas situācijai Eiropā, ko izraisa reakcija uz Ukrainas konfliktu un Krievijas agresīvo ārpolitiku.

NATO prasības un Vācijas aizsardzība

Jaunās NATO prasības nosaka, ka dalībvalstīm tagad vajadzētu tērēt 3,5 procentus aizsardzībai un vēl 1,5 procenti, kas saistīti ar aizsardzību, kas saistīta ar aizsardzību. Tas iezīmē ievērojamu iepriekšējo divu procentu mērķa pieaugumu, kas bija saistošs tikai 2014. gadā. Šīs vadlīnijas tika izlemtas NATO samitā Hāgā, kur valsts vadītāji vienojās par pieaugošajiem Krievijas draudiem, it īpaši pēc Ukrainas 2022. gada marta, piemēram, ZDF ziņo .

Vācija līdz 2029. gadam plāno dubultot savus aizsardzības izdevumus līdz 203 miljardiem - projektu, kas atbilst aptuveni trim procentiem no IKP. Kanclers Frīdrihs Mercs norādīja, ka šis pieaugums nenotiek no paklausības uz Amerikas Savienoto Valstu pretenzijām, jo ​​to izvirzīja Donalds Trumps. Drīzāk tā ir nepieciešama reakcija uz pašreizējiem drošības izaicinājumiem. Mercs arī pieprasīja asākas sankcijas pret Krieviju un uzsvēra, cik nozīmīga ir slepeno pakalpojumu sadarbība.

pozīcijas un politiskā diskusija

Merkele attālinājās no pašreizējā aizsardzības ministra Borisa Pistoriusa (SPD) retorikas, kurš prasa, lai Vācija būtu jākļūst par “karu”. Tā vietā Merkele iestājas par "miera" pieeju, ko viņa uzskata par spēcīgas aizsardzības stūrakmeni. "Karš Ukrainā nevar beigties bez dialoga," viņa uzsvēra, uzsverot nepieciešamību sarunāties ar Krieviju. Šo uzskatu var uzskatīt par neproduktīvu, ņemot vērā pastiprinošo situāciju un plašos ienākumus, kas NATO draud palielināt tā dalībnieku izdevumus.

Neskatoties uz to, vispārējais garastāvoklis joprojām ir sajaukts starp NATO valstīm. Tādas valstis kā Polija un Igaunija jau ir tālu ārpus divu procentu mērķa un tādējādi uzrāda augstu apņemšanās līmeni. Čehijas premjerministrs Fiala ir pat stimulējis diskusijas par pieaugumu līdz 3 procentiem. Šīs norises parāda, kā nemierīgi NATO partneri apsver pašreizējos ģeopolitiskos izaicinājumus. Apskatot Federatīvās Republikas perspektīvu, arī parāda, ka Federālās valdības 2024. gadā Vācijas aizsardzības izdevumi ir 2,12 procenti no BIP, kas tiek attiecināts uz īpašo līdzekļu izmantošanu - vienu soli pareizajā virzienā, bet vēl nepietiek, lai pilnībā izpildītu jaunās NATO prasības.

Kopumā diskusija par aizsardzības izdevumiem ir dziļa un parāda politiskās attieksmes atšķirības starp stabilitāti caur bruņām un nepieciešamību pēc dialoga. Angela Merkele skaidri iestājas par diplomātisko atjaunošanu pat laikā, kad nodrošinājums Eiropā ir vairāk nekā jebkad pārbaudīts. Tātad debates nebūt nav beigušās, un joprojām ir jāredz, kā izcilie pasākumi ietekmēs Eiropas drošības arhitektūru.